Bez žēlastības
Francijas prezidents Fransuā Olands pēdējās dienās vairākkārt solījis, ka tuvākajā laikā tiks pieņemti stingri pretterorisma likumi, lai novērstu jebkādus terora aktu draudus. «Nekas netiks paciests, netiks pieļauts, ka kaut kas atgadās,» šonedēļ paziņoja F. Olands. «Jebkura [ar terorismu saistīta] darbība, ikviens izteikums tiks izmeklēts ar vislielāko stingrību.»
Valsts galva uzsver, ka cīņa pret radikālo islāmu nenozīmē vēršanos pret visu Francijas musulmaņu kopienu, ko veido aptuveni četri miljoni ticīgo un kas ir lielākā Eiropā: «Visi Francijas musulmaņi nav fanātiķi. Viņi nedrīkst ciest, jo arī ir radikālā islāma upuri.»
Viņa paziņojumi izskanēja pēc pagājušās nedēļas nogalē vairākās Francijas pilsētās notikušajiem policijas reidiem, kuru laikā tika nogalināts viens un arestēti 12 cilvēki, kuri tiek turēti aizdomās par septembrī Parīzē notikušu uzbrukumu ebreju veikalam un plāniem veikt citas antisemītiskas darbības.
Francijas iekšlietu ministrs Manuels Valss ir brīdinājis, ka varētu sekot jauni aresti, jo valstī savairojušies islāma ekstrēmisti. «Mēs zinām, ka ir desmitiem, pat simtiem indivīdu, kuri spējīgi organizēties, līdzīgi kā grupa, kas nupat tika izjaukta,» ministru citē AFP.
Zaudētie bērni
Pēc Parīzē, Nicā, Kannās un Strasbūrā notikušajiem reidiem amatpersonas un mediji uzsver, ka 11 aizturētie ir dzimuši astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados Francijā un radikālajam islāmam pievērsušies pēc tam, kad nonākuši nepatikšanās ar likumu. Kreisi noskaņotais laikraksts Libᅢᄅration nodēvēja viņus par «zaudētajiem bērniem, kuriem ebreji ir ienaidnieki», bet labējā avīze Le Figaro raksta par «pašradikalizācijas fenomenu», jo daudzi islāmisti nav bijuši kaujinieku nometnēs Afganistānā vai Pakistānā.
Pagājušajā nedēļā Francijas parlaments tika iepazīstināts ar likumprojektu, kas atļautu vērsties pret pilsoņiem, kuri tiek turēti aizdomās par piedalīšanos islāmistu apmācības nometnēs ārvalstīs. Par to draudētu vismaz desmit gadi cietumā.
Likumprojekts arī paredz veikt izmaiņas kriminālkodeksā, lai varētu tiesāt par ārpus Francijas pastrādātiem noziegumiem, kas saistīti ar terorismu. Tāpat likumsargiem tiktu dotas plašākas iespējas piekļūt par teroristiskām darbībām aizdomās turamo privātajai saziņai. Politiķi pauduši cerību, ka likums tiks apstiprināts līdz gada beigām.
Runas par stingrāku vēršanos pret islāma radikāļiem sākās pēc tam, kad martā Francijas pilsētā Tulūzā 23 gadus vecais Mohameds Mera nogalināja rabīnu, trīs ebreju bērnus un trīs karavīrus, bet pats tika nošauts policijas operācijas laikā.
Pēc notikušā kritiku saņēma Francijas izlūkdienesti, kuri vairākus gadus bija novērojuši M. Meru un zināja, ka viņš ir bijis kaujinieku nometnēs Pakistānā.