Par I. Līdaku LZP kongresā nobalsoja 166 delegāti, bet par otru kandidātu - veselības ministru Gunti Belēviču - 93 delegāti. Belēvičs toties tika atkārtoti ievēlēts valdē. Valdes locekļa amatā tika apstiprināts arī Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš. Par G. Belēviču nobalsoja 226 biedri, savukārt A. Kļaviņš saņēma 221 balsi. Pārējie divi kandidāti - Arvīds Ulme un Valdis Kalnozols - saņēma attiecīgi 69 balsis un 67 balsis, ziņo LETA.
Portāls lsm.lv vēsta, ka I. Līdaka, kurš līdz šim bija partijas valdes loceklis, pateicies par atbalstu, taču vēlāk atzinis, ka amata maiņa partijā neko viņa darbā nemainīs. «Nedalīsim amatus. Raugiet, mans skatījums vienmēr ir bijis tāds, ka amats pats par sevi neko nedara un neko nenozīmē. Būdams un arī nebūdams valdē, būdams un arī nebūdams deputāts, es esmu vienmēr uzklausīts, un manā dzīvē nekas nemainīsies,» teicis I. Līdaka.
Savā uzrunā I. Līdaka partijas biedriem vēstījis, ka LZP ir zaudējusi kādreizējo ietekmi vides jautājumos. Kopš 2011. gada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā nav bijis neviens «zaļo» pārstāvis. Jaunais partijas līdzpriekšsēdētājs uzskata, ka šobrīd vides jautājumi valstī ir atstāti novārtā.
«Līdz ar to man ir skaidrs, ka ir viens no diviem [risinājumiem]. Vai nu Zaļo un Zemnieku savienībai, konkrēti «zaļajiem», jāpārņem ministrijas vadība, vai arī jāizveido atsevišķs valsts ministra postenis tieši vides jautājumos, jo šobrīd skaidrs, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā dominē tomēr pašvaldību intereses un arī ministrs Kaspars Gerhards tieši šajā jomā jūtas zinošāks nekā vides jautājumos, varbūt tāpēc viņš arī tā rezervēti attiecas pret vides jautājumu risināšanu,» sprieda I. Līdaka.
I. Līdaka vēl nesteidz atbalstīt jauna ministra amata veidošanu, jo pārmaiņas varētu iegūt arī citos ceļos. Tikmēr LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars ir daudz pārliecinātāks par vides ministra vajadzību un par to jau ir runājis ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). «Tas, ko arī premjerministrs mums ir solījis, ir, ka līdz šīs Saeimas beigām mēs ļoti nopietni izvērtējam to, ka ir nepieciešams atjaunot vides valsts ministru,» kongresā teica E. Tavars.
Rezonansi sociālajos tīklos jau izraisījusi LZP līdzpriekšsēdētāja Viestura Silenieka uzstāšanās. Viņš teicis, ka Latvijas «zaļajiem» no Eiropas «zaļajiem» ir atšķirīgs skatījums bēgļu plūsmas jautājumā un šajā kontekstā bioloģijā ir apskatīta invazīvo sugu ienākšana, kurām nav dabīgo ienaidnieku. «Savas kultūras vērtību dēļ saistībā ar bēgļu plūsmu kļūstam neaizsargāti, taču šādas «globālās sērgas» liek sagatavoties nepieciešamajam izmaiņām. Jāspēj atsijāt iecietība un tolerance no ļaunprātības un terorisma,» politiķa vārdus citē LETA.
Kongresā nebija ieradies apslimušais premjers Māris Kučinskis, kura runu nolasīja E. Tavars. Runā pozitīvi novērtēta veselības ministra Gunta Belēviča enerģija, un teikts, ka viņam vēl ir laiks veselības reformas jautājumā, taču tā ir mazāk nekā iepriekš. Pats G. Belēvičs izteicās, ka veselības joma atrodas dziļā krīzē, un akcentēja, ka viņš nedz var, nedz drīkst pamest veselības nozares pārraudzīšanu, jo, ja ministrs ir uzņēmies vadīt nozari, grūtības nav iemesls nolaist rokas. G. Belēvičs apstiprināja, ka turpinās cīnīties par sabiedrības veselības uzlabošanu, un nosauca arī nākamo konkrēto darbu - aizliegt lielos plastmasas alkohola iepakojumus.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis kongresa delegātiem norādīja, ka profesionālajiem karavīriem ir jāiegūst tāda militārā tehnika un aprīkojums, lai beigtos spekulācijas par viņu spēju militāra apdraudējuma gadījumā līdzvērtīgi cīnīties un aizstāvēt Latviju. Lai nodrošinātu nepieciešamo personālu kaujas vienībās, vajadzīgs veikt strauju NBS personāla skaita palielināšanu, un tas arī tiks darīts, solīja politiķis. Tāpat nepieciešams izveidot Latgalē dislocētu profesionālā dienesta vienību, kas sākotnēji varētu būt rotas lielumā.