Todien sešu haskiju vilktā pajūgā kā vienā elpas vilcienā veikto astoņu kilometru garo maršrutu es tagad pievienoju savas dzīves skaisto atmiņu dārgakmenīšiem.
Ne es sliktāka
Ne uzreiz tieku pie pajūga vadīšanas. Pie Garkalnes Lejas Trezoru mājām ieraugu aiz žoga draiskojamies haskijus. Iepazīstos ar SIA Vulfas kundze īpašniecēm un no sirds ļaujos vienpadsmit gadu vecās haskiju meitenes Vulfas izbužināšanai un izmīļošanai. Vulfa veras manī fascinējošām citplanētietes acīm - viena ir brūna, otra zila. Aiz vārtiņiem lēkā pārējie haskiji, arī dikti grib mīļoties, bet Ilze un Gundega smej - ja palaidīsim tos, būsiet gar zemi nolaizīta, saskrāpēta un izbučota.
Pēc īsas praktiskas instruktāžas tieku iecelta mušera - tā sauc kamanu vadītāju - godā. Uzkāpju uz pajūga sliecēm, kāja uz bremzes, jo, «lai apstādinātu haskijus, komanda nestrādās, jāspiež bremzes»! Galvā cieši iesēžas arī otra galvenā pamācība - pat ja apgāzīšos, suņus vaļā laist nedrīkst. Brīvi tikuši, šie aizauļos, atpakaļ neskatoties. Saturēti viņi pēc kāda laika jutīs, ka kaut kas nav kārtībā, apstāsies, taču varu šļūkt līdzi arī ilgi. Gundega mierina - ar suņiem vizinājušies braucēji no astoņu līdz astoņdesmit gadu vecumam, arī grūtnieces un omes, un apgāzies nav neviens, vai es būtu sliktāka?
Noņemu kāju no bremzēm, un - aidā! Sākas nervus kutinošs pasākums. Atzīstos, sākumā bija bail, bet pēc pirmajiem nobrauktajiem pāris simts metriem sajutos kā nokļuvusi pasakā - zem pajūga sliecēm gurkst sniegs, suņu pēdas met gaisā sniega pikas, sejā kož aukstais vējš. Jūtos kā kaut kur Aļaskā. Balti sasnigušajā mežā esmu tikai es un seši haskiji (zinu gan, ka attālāk mašīnā mums seko Gundega un Ilze). Sākumā suņi skrien atsperīgi un strauji. Vēlāk Ilze pastāstīs, ka suņu pajūga vidējais ātrums ir ap 30 km/st, tas ir kā piekabināties vilcienam Rīga-Sigulda. Pusceļā suņi jau apmierinājuši lielo skriet kāri, kļūst rāmāki. Es tā varētu braukt vēl ilgi, bet tad jau laimes būtu par daudz.
Neprognozējami blēņdari
Pēc izbrauciena, dzerot karstu tēju un cienājoties ar pašceptu maizi, iztaujāju abas Lejas Trezoru saimnieces. Pamatdarbavieta abām ir Pārtikas un veterinārais dienests - Gundega ir personāla speciāliste, bet Ilze - Juridiskās daļas vadītāja. Gundega stāsta: «Mūsu dzīvi pilnībā izmainīja Vulfa jeb, kā viņu tagad godājam, Vulfas kundze. Mēs bijām rīdzinieces, un Vulfa pirmo dzīves gadu gulēja uz dīvāna un laiskojās. Tad sapratām, ka esam paņēmušas suni, kas nav domāts dzīvoklim. Pateicoties Vulfai, esam pārvākušās uz Garkalni. Tagad mums pieder SIA Vulfas kundze. Esam iepazinušās ar līdzīgi domājošajiem, kopā ar viņiem 2008. gadā nodibinājām Latvijas Kamanu suņu sporta federāciju.»
Vulfas kundzei bijuši divi vīri un ir seši pēcteči - Karuzo, Esprits, Emis, Honda, Hilukss un Habibi. Vēlāk no Zviedrijā nopirktajiem Frekija un Marijas, kuri paaudžu paaudzēs skrējuši un vilkuši kamanas, Garkalnes haskiju pulks papildinājās ar vēl četriem kucēniem - Blueberry (mellene - angļu val., bet sune ir pilnīgi balta), Noru, Dēziju un Heidiju: «Tagad mums ir viens no krāsainākajiem haskiju pulkiem Latvijā. Ja vēl ko gribētu, tad tikai pilnīgi melnu haskiju, bet tas ir liels retums.»
Haskiji ir Ilzes un Gundegas sirdsprieks. Haskijs ir neatkarīgs, sarežģīts, dzīvelīgs, jautrs, draisks un līdz sirmam vecumam neprognozējams blēņdaris, kam nevajag lielu uzmanību no cilvēka. Ja haskijs aiz žoga ieraudzīs peli vai kaķi, izraksies un projām būs. Haskiju būtība ir skriet lielus attālumus un darboties. Lejas Trezoru tuvākā apkārtne haskiju raksturam nav īsti piemērota - vienā pusē dzelzceļa līnija Rīga-Sigulda, otrā - Pleskavas šoseja. Ilze atklāj: «Vulfas kundze ir ļoti prātīga, bet reizēm arī viņa pamūk, skatos - stāv starp dzelzceļa sliedēm un nenāk klāt.»
Joprojām kā Dievs radījis
Garkalnes skaistuļi visi kā viens ir lieliskā formā, jo tiek pamatīgi noslogoti. Haskiji ir tikai un vienīgi darba suņi. Sniegotās ziemas brīvdienās Garkalnes haskiji ar kamaniņām un pajūgiem vizina klientus, bet pārējos gadalaikos atvēlēts laiks citiem sporta veidiem: kanikrosam - skrējienam ar suni pie pavadas, kur suns velk skrējēju, un «tad jūs esat tik ātrs, cik ātrs ir jūsu lēnākais suns»; baidžoringam - suns velk velobraucēju; skūteringam - divi suņi velk bezpedāļu velosipēdu vai kartu (trīsriteni); braukšanai ar kartu, kas ir četru vai vairāku suņu vilkts bezpedāļu trīsritenis vai četrritenis, ko vada pajūga vadonis. Ilze piebilst: «Suņi atvaļinājumā iet no Jāņiem līdz augusta vidum, kad ir karsts, jo svelme nav haskiju iecienītākais laiks.»
Šejienes haskijiem ir arī papildu slodze ārpus mājām, jo Ilze regulāri un ar panākumiem piedalās Latvijas un citu valstu kamaniņu sporta sacensībās.
Vulfas kundzei gan jau vienpadsmit gadu, viņa vairs aktīvi neskrien, bet Gundegai tuvs sporta veids ir nūjošana: «Vulfa, piesieta striķī, mani velk. Divas vai trīs reizes nedēļā mežā nostaigājam pa 5-7 km.»
Ilze par suņu ēdienkarti: «Viņus nedrīkst pārbarot. Mūsējie tiek baroti divas reizes dienā. Bļodās liekam liellopu kuņģus, sirdis, lašu galvas, reņģes. Viss tiek dots svaigā veidā. Haskijiem iet pie sirds arī dārzeņi. Vakardienas zupu gan suņiem neizbarojam.»
Haskiji nav selekcionēti, ir tādi, kādus Dievs tos radījis, tāpēc veselības problēmas viņiem gadās reti. Gundega smaida: «Šī šķirne vetārstiem nenes tos lielākos ienākumus. Taču gandrīz visi kolēģi ir veterinārārsti, jebkuram varam prasīt padomu, bet Dievs mūs pašlaik sargā, un, ja suņiem gadās sakauties, Ilze pa šiem gadiem iemācījusies arī brūci sašūt.»
Ilzei un Gundegai ir gandarījums, ja atbrauc cilvēki, kuri vēlas pakonsultēties, pirms iegādājas haskiju. «Priecājamies par katru, kuram atveras acis, saprotot - nē, haskiji ir skaisti, bet man tomēr nevajag, jo tā ir ļoti sarežģīta šķirne!»
Gribat samīļot un sabužināt haskijus - brauciet uz Garkalni! Te var izvizināties ar haskijiem, Haskiju parkā cauru gadu rīkot bērnu ballītes. Tās saistītas ar suņiem - spēles, atrakcijas, konkursi, zīmēšana, pasakas, viss par un ap haskijiem. Daudzi pēc ciemošanās SIA Vulfas kundze piemiņai iegādājas īpašu baff galvassegu, kas ļoti noder aktīva sporta veida cienītājiem, cimdus vai zeķes no haskiju vilnas. Gundega ir liela rokdarbniece. No Garkalnes haskijiem dzijas pietiktu veselas fabrikas adītai veselīgai produkcijai.