Jūrmalas rehabilitācijas centra Jaunķemeri fizioterapeite Baiba Augule senioriem iesaka nodarboties gan ar aerobām fiziskām aktivitātēm sirds un asinsrites, kā arī elpošanas sistēmas attīstīšanai, gan arī veikt vingrinājumus muskuļu stāvokļa uzlabošanai: «Iešana vai dozēta soļošana, riteņbraukšana, peldēšana, nūjošana, kāpšana pa kāpnēm vai dejošana ir tikai daļa no aerobajām fiziskajām aktivitātēm. Toties, lai nostiprinātu muskulatūru, noderīgi ir izpildīt dažādus vingrinājumus, īpašu uzmanību pievēršot spēka treniņam, lokanībai, līdzsvaram un koordinācijai. Papildus noder vingrošanas palīgrīki - vingrošanas nūjas, bumbas, hanteles, elastīgas gumijas, līdzsvara virsmas.»
Stāsta Jaunķemeru fizioterapeite Agata Homenko: «Cilvēka ķermeņa lielākā daļa sastāv no muskuļiem, un tie domāti kustībām. Fizisko aktivitāšu trūkums pazemina funkcionālās spējas, pasliktina sirds un asinsrites sistēmas funkcionēšanu, kā rezultātā attīstās sirds un asinsrites sistēmas slimības. Tāpat mazkustīgs dzīvesveids veicina liekā svara pieaugumu, veicinot diabēta attīstības risku un holesterīna līmeņa palielināšanos. Nenodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, pat nelieli ikdienas darbi, piemēram, kāpšana pa kāpnēm vai iepirkšanās, izraisa elpas trūkumu, aizdusu un sirdsklauves. Samazinoties fizisko aktivitāšu biežumam, locītavas kļūst stīvākas, pastiprinās sāpes svaru nesošajās locītavās - ceļos un gūžās.»
Savukārt Jaunķemeru fizioterapeite Iveta Kantiņa iesaka senioriem pirms fizisko aktivitāšu uzsākšanas izvērtēt savu veselības un fizisko stāvokli un nemesties pārāk lielas slodzes un intensitātes nodarbībās. «Vispirms izvērtējiet savu pašsajūtu un novērtējiet, vai nav kāds fizisks diskomforts, galvassāpes vai reiboņi. Tādos gadījumos labāk fizisko nodarbi atlikt uz laiku, kad jutīsieties labāk,» iesaka I. Kantiņa un turpina, «vienmēr izvēlieties mērenu, ne pārāk ilgu fizisko aktivitāti no 20 līdz 40 minūtēm. Ja sportosiet ārā, izvērtējiet iecerēto maršrutu, pārliecinieties, ka nepastāv kādi šķēršļi, kas apgrūtinātu iecerēto nodarbi. Vienmēr pielāgojiet savu apģērbu izvēlētajiem apstākļiem - darbojoties ārā, ģērbieties atbilstoši laika apstākļiem, savukārt telpās - atbilstoši to temperatūrai un pašai nodarbei. Ieviesiet fiziskās aktivitātes ikdienas gaitās, sākot ar divām reizēm nedēļā, pakāpeniski nodarbību skaitu palielinot līdz trīs, četrām reizēm nedēļā. Pirms fizisko vingrinājumu izpildes obligāti ir jāiesilda visas locītavas ar vienkāršiem vingrinājumiem, kurus var iemācīt fizioterapeits. Ja fizisko nodarbju laikā izjūtat sāpes, diskomfortu, spiediena sajūtu galvā, reiboni vai citas sūdzības, pārtrauciet nodarbi, līdz jūtaties labāk.»
Tāpat ieteicams divreiz gadā konsultēties ar fizioterapeitu, kurš izvērtēs jūsu fizisko stāvokli, novērtēs fizisko aktivitāšu slodzi un apjomu. Laiku pa laikam izvērtējiet fizisko nodarbju labvēlīgo ietekmi uz savu veselību, izmaiņas izskatā vai svarā, pašsajūtas uzlabošanos, veselības stāvokļa (asinsspiediens, sirdsdarbība, cukura līmenis asinīs u. c.) uzlabošanos - tas dos papildu stimulu un motivāciju darboties tālāk. «Pats svarīgākais - neatmetiet ar roku sportošanai, ja sākumā kaut kas neizdodas. Galvenais ir izvēlēties sev tīkamāko un piemērotāko nodarbi - nūjošanu, pastaigas, nodarbības baseinā vai vingrošanu zālē - un iemīlēt aktīvu dzīvesveidu!» iesaka fizioterapeites.