Reģionālās politikas pamatnostādnes nepieciešamas, lai ieviestu ilgtermiņa stratēģiju Latvija 2030, paskaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze. Viņa mērķi stiprināt pašvaldību rīcībspēju, lai tās spētu nodrošināt savas teritorijas attīstību, raksturoja kā jaunu pieeju. Tā nozīmē centienus panākt, lai veidotos stipras pašvaldības, ko paredz arī stratēģija Latvija 2030. No tās Nacionālajā attīstības plānā iekļauts modelis 9 plus 21. Pret to ir iebildumi Pašvaldību savienībai, ko atgādināja S. Sproģe. Ārpus šī modeļa ir palikuši spēcīgi novadi, kuriem nebūs pieejami Eiropas fondu līdzekļi, ko izredzētās pašvaldības varēs ieguldīt uzņēmējiem nepieciešamajā infrastruktūrā.
Pašvaldībām ir arī ierobežotas iespējas rīkoties ar savu mantu, iesaistīties kooperācijas veicināšanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) aicināja pašvaldības «neslēpties aiz dažādu sugu kokiem, bet skaidri pateikt, ka runa ir par otrā līmeņa pašvaldībām, bet mēs ceram šai diskusijai pielikt punktu».
S. Sproģe aicināja tādā gadījumā skaidri pateikt, ka reģionālo pašvaldību nebūs. I. Raugze informēja, ka ministrijai jau ir vairākas ieceres, kā mazināt birokrātiskos šķēršļus, kas pašvaldībām traucē atbalstīt uzņēmējdarbību. Tam, ka pastāv pārāk daudz ierobežojumu, piekrita arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), kuram to teikuši vietējie līderi.
Iebildumi pret reģionālās politikas pamatnostādnēm ir arī Finanšu ministrijai, kuru neapmierina nesakārtotā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. Likuma sagatavošanai koalīcija izveidoja darba grupu.