ĀM arī paskaidros, ka V. Vīķe-Freiberga Taivānā nav uzturējusies kā oficiāla valsts amatpersona. Ministrija bijusi informēta par eksprezidentes braucienu. Arī pati eksprezidente norāda, ka devusies uz Taivānu kā privātpersona, kas uzsvērts arī Taivānā, tiekoties ar žurnālistiem, un vizītes laikā lasītajās lekcijās. V. Vīķe-Freiberga uzsver, ka šī vizīte nenozīmē Latvijas ārpolitikas maiņu un ielūgums uz to bijis akadēmisks, aģentūru LETA informējusi eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane.
Nedēļu ilgā bijušās Valsts prezidentes Eiropas nākotnes pārdomu grupas viceprezidentes V. Vīķes-Freibergas vizīte Taivānā esot sadusmojusi Ķīnu, kura ar vēstniecības Latvijā starpniecību Ārlietu ministrijai (ĀM) iesniegusi notu.
ĀM preses sekretārs Rets Plēsums uzsver, ka bijusī prezidente ir atstājusi valsts vadītājas amatu «un mums ar Taivānu ir auglīga sadarbība kultūras un zinātnes jomā». Tomēr Ķīnas vēstniecība iesniegusi ministrijā notu, izsakot asu kritiku par eksprezidentes vizīti.
Taivānu, kuru Ķīna uzskata par savu teritoriju, citu valstu oficiālās amatpersonas, ja tās nevēlas sabojāt attiecības ar komunistisko lielvalsti, izvēlas apmeklēt tikai pēc savu pilnvaru izbeigšanās, atsaucoties uz ziņu aģentūru DPA, vēsta laikraksts. Ķīnu savulaik prezidentūras laikā apmeklēja gan Guntis Ulmanis, gan arī V. Vīķe-Freiberga, bet uz Taivānu nebija devušies.
Latvijai deviņdesmito gadu sākumā jau bija diezgan ciešas attiecības ar Taivānu, un Rīgā bija atklāts arī Taibejas ģenerālkonsulāts. Tomēr pēc Pekinas asās reakcijas Latvijas valdība izlēma, ka valstij stratēģiski svarīgākas ir labas attiecības ar Ķīnu, tāpēc Taivānai tika lūgts slēgt ģenerālkonsulātu, un pašlaik šīs valsts intereses Latvijā pārstāv Taibejas misija.