Formāli atzinums par EK ierosinājumu ir jāsniedz arī Eiropas Parlamentam un gala lēmums vēl ir jāpieņem Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministriem, tomēr līdz šim ES praksē vēl nav bijuši gadījumi, kad dalībvalstis apstrīdētu EK lēmumu par valstu pievienošanos eirozonai. Tāpēc Latvijai ir pamats gaidīt, ka arī gala lēmums 9. jūlijā būs pozitīvs.
Nopelna EK uzslavu
«Divpadsmit punkti Latvijai!» - ar šādiem vārdiem, uzsverot EK augsto novērtējumu Latvijas gatavībai ieviest eiro, tās lēmumu vakar paziņoja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns. Uzrunas laikā viņš uzsvēra, ka Latvija ir «pārliecinoši izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus» un «panākusi augsta līmeņa ekonomisko konverģenci ar eirozonu».
Pēc viņa teiktā, Latvijas, kura pēdējo gadu laikā ir pārvarējusi krīzi un ekonomikas satricinājumus, gatavība un vēlme pievienoties eirozonai ir laba ziņa arī pašai eirozonai, jo tā apliecina uzticēšanos Eiropas vienotajai valūtai. «Tas ir vēl viens pierādījums, ka tie, kuri prognozēja eiro sabrukumu, ir kļūdījušies,» uzsvēra komisārs.
ES attīstības komisārs, Latvijas pārstāvis Andris Piebalgs šo lēmumu uzskata par ļoti lielu Latvijas sasniegumu - valsts ir veiksmīgi pārvarējusi smagas ekonomiskās grūtības, ir izpildījusi visus eiro ieviešanai būtiskos kritērijus un sagaidāms, šogad kļūs par vissstraujāk augošo ekonomiku ES. «Latvija ir piemērs visai Eiropai, kā pārvarēt arī vissmagākās ekonomiskās grūtības un kļūt spēcīgākai,» uzsver A. Piebalgs.
Aicina turpināt reformas
Lai gan ar EK atzinumu vienlaicīgi publicētais ECB ziņojums par Latvijas gatavību eirozonai satur arī vairākas kritiskas piezīmes par iespējamajiem riskiem Latvijas ekonomikas attīstībai, O. Rēns uzsver, ka starp kritiskāko ECB ziņojumu un pozitīvo EK ziņojumu pretrunu nav. Komisārs uzsvēra - gan ECB, gan EK savu ziņojumu gatavoja, balstoties uz vieniem un tiem pašiem kritērijiem un informāciju, un uzskata, ka Latvija ir gatava dalībai eirozonā, savukārt kritiskie ieteikumi ir atgādinājums, ka Latvija nevar apstāties pie sasniegtā.
Lai gūtu lielāku labumu no eiro ieviešanas un nodrošinātu ekonomikas ilgtspēju, Latvijai ir jāturpina konservatīva fiskālā politika, sociālās un citas reformas, kas veicinātu cenu stabilitāti, teica O. Rēns, piebilstot - šādus ieteikumus varētu attiecināt uz jebkuru eirozonas dalībvalsti.
EK savā ziņojumā pieminējusi arī nerezidentu noguldījumus banku sektorā un iedzīvotāju zemo atbalstu eiro. Taču EK par šiem jautājumiem nevis paudusi bažas, bet gan norādījusi, ka Latvijai tiem jāpievērš īpaša vērība. Nerezidentu noguldījumi minēti kā lieta, kas jākontrolē un jāmonitorē nākotnē. EK ir pārliecināta, ka augs Latvijas iedzīvotāju atbalsts eiro, līdzko diskusijas par to kļūs konkrētākas, secināms no avotiem EK.
Jūlijā sāks kampaņu
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) prognozē, ka arī gala lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā būs pozitīvs un to nespēs apdraudēt arī atsevišķu sabiedrības grupu organizētās iekšpolitiskās aktivitātes - piemēram, parakstu vākšana par tautas nobalsošanu lata saglabāšanai. V. Dombrovskis norādīja - lai gan iedzīvotāju atbalsts eiro vēl joprojām ir tikai 38%, tas pakāpeniski pieaug. Tāpēc, turpinot informēšanas kampaņas, ir reāli iegūt vairākuma atbalstu ieviešanas brīdī, prognozē premjers.
Aktīvāku informatīvo kampaņu valsts institūcijas plāno sākt no 9. jūlija, kad būs pieņemts gala lēmums. Šajā kampaņā tiks skaidrots, kas īsti notiks ar «iedzīvotāja latu kabatā un bankas kontā», kā notiks cenu paralēlā atspoguļošana, kā arī citi praktiski jautājumi, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs, kas īsti viņus sagaida eiro ieviešanas gaitā, pastāstīja V. Dombrovskis.