Andris Keišs
Man autoritātes ir veci vīrieši, kuri ir adekvāti, kuri saglabā ironiju par sevi pašu. Tāds, piemēram, bija Oļģerts Kroders, kurš 90 gados dzīvoja ar gaišu prātu un pašironiju. Man autoritātes ir veci cilvēki, tie, kuri var sākt svinēt dzimšanas dienas, jo kaut ko dzīvē jau sasnieguši. Cilvēki stipri gados, ar kuriem var normāli un dzīvi sarunāties, kuri ir adekvāti pret šo pasauli. Ar savu esību viņi iekļauj to, kā ir dzīvojuši vispār. Jo autoritātes nevar būt divdesmitpiecgadīgi cilvēki, par kuriem nav zināms, kas ar viņiem dzīvē vēl notiks.
Aidis Tomsons
Latvijas Radio žurnālists
Man tā ir Liāna Zablocka. Mēs esam vienā draudzē, dievnamā. Viņa ir cilvēks, kurš mīl Dievu, kurš pazīst Viņu ne tikai ar vārdiem, bet ar sirdi. Šīs cienījamā vecuma sievietes dievbijība izpaužas visā viņas ikdienā, jebkurā mirklī. Pazemīgs cilvēks, kurš tajā pašā laikā ir ar savu pašcieņu. Apbrīnoju, ka viņas vecumā - pāri astoņdesmit gadiem - viņa vēl var pārvaldīt namu, kas prasa daudz rūpju. Viņa ļoti daudz dara citu cilvēku labā, bet viņai nepatīk, ja viņu slavē. Nepatīk, ja viņu pamana. Manuprāt, viņa ir viens no laimīgajiem cilvēkiem. Reiz viņu stacijā redzēju kopā ar savu vedeklu. Viņa arī pati saka, ka ir viens laimīgs cilvēks vecumdienās.