Slejā, kas bija publicēta The Guardian otrdienas numurā, E. Rasbridžers rakstīja, ka pirms mēneša saņēmis telefona zvanu no kādas valdības amatpersonas, kura viņam paziņojusi: «Jūs izpriecājāties. Tagad mēs vēlamies atgūt materiālus.» Varas pārstāvis esot piedraudējis ar tiesu darbiem, ja laikraksts nepiekritīs sadarboties.
Vēlāk avīzes Londonas birojā esot ieradušies divi izlūkošanas aģentūras Valdības sakaru centrs (GCHQ) «drošības eksperti», kuri «sasmalcinājuši» datoru cietos diskus, kas saturējuši E. Snoudena nodotos failus.
Intervijā sabiedriskajam medijam BBC ietekmīgā laikraksta galvenais redaktors, atbildot uz jautājumu, kas, viņaprāt, stāv aiz notikušā, sacīja: «Man radās iespaids, ka ir notikušas aktīvas sarunas, kurās bija iesaistītas vairākas ministrijas, izlūkdienesti un premjerministra birojs.» Valdība un GCHQ atteikušies no komentāriem.
E. Rasbridžers nāca klajā ar skandalozo paziņojumu pēc tam, kad svētdien Londonas Hītrovas lidostas tranzītzonā tika aizturēts The Guardian žurnālista Glena Grīnvalda, kurš aizsāka E. Snoudena noplūdināto materiālu publicēšanu, mīļotais vīrietis Dāvids Miranda.
Brazīlieti, kurš no Berlīnes ar pārsēšanos lidoja uz Riodežaneiro, aizturēja saskaņā ar 2000. gadā pieņemtā Terorisma likuma punktu, kas ļauj likumsargiem aizturēt personu, lai izjautātu par iespējamu saistību ar teroristiskām aktivitātēm.
Likumsargi deviņas stundas izjautājuši D. Mirandu, kurš esot vedis daļu E. Snoudena noplūdināto materiālu, ko viņam Berlīnē nodevusi neatkarīgā dokumentālo filmu režisore Laura Potrā. Vīrieti atbrīvoja bez apsūdzību izvirzīšanas.
Britu prese, parlamenta opozīcijas politiķi un cilvēktiesību organizācijas notikušo nodēvējušas par uzbrukumu neatkarīgajai žurnālistikai un preses brīvībai.
Lielbritānijas Iekšlietu ministrija aizstāvējusi D. Mirandas aizturēšanu, paziņojot, ka «policijai ir jārīkojas, ja tā tic, ka personas rīcībā ir zagta sensitīva informācija, kas var palīdzēt terorismam».