Sociologs uzsvēra A. Bērziņa spēju stāvēt pāri sabiedrības etniskajam dalījumam, rezultātā Valsts prezidentu vienlīdz atzinīgi vērtē gan latviski, gan krieviski runājošajā sabiedrībā. I. Mūrniecei un L. Straujumai šis atbalsts ģimenēs ar krievu sarunu valodu ir ievērojami mazāks. Par A. Bērziņu neko nav dzirdējuši tikai 0,9% aptaujāto, par L. Straujumu - 2,3%, turpretim par Saeimas priekšsēdi I. Mūrnieci neko nav dzirdējuši 18,4%, un vēl 28,8% nevar viņu novērtēt. «To var saprast, jo, kad Ināra Mūrniece kļuva par Saeimas priekšsēdētāju, viņa nebija pirmā līmeņa politikas zvaigzne, un tāpēc ir jāpaiet zināmam laikam,» sacīja A. Kaktiņš.
Premjere L. Straujuma ir pazīstama ievērojami ilgāku laiku, bet šis nav bijis viņas labākais gads - 2014. gadā pilsoņi par premjeri bija izteikušies krietni atzinīgāk, uzsvēra sociologs. Uz vaicāto, vai atbalsta samazināšanās L. Straujumai varētu būt saistīta ar Vienotības nedienām, kas premjeres partiju vajā kopš 12. Saeimas vēlēšanām pērnajā rudenī, sociologs atbildēja: «Tikai par naga melnuma tiesu.» Vēlētāji, visticamāk, uztver valdības vadītāju pašu par sevi un vērtē to, ko viņa dara un runā, nesaistot ar partiju. Premjeri L. Straujumu pozitīvi vērtē 38,9%, ļoti pozitīvi - 2,0%.
Aptaujā Valsts prezidentu A. Bērziņu pozitīvi vērtē 48,5%, ļoti pozitīvi - 4,2%. Redzams, ka A. Bērziņam ir arī izteikti lielāks atbalsts vecākās paaudzes cilvēku vidū. I. Mūrniece pozitīvu vai ļoti pozitīvu attieksmi ir saņēmusi nedaudz vairāk nekā no 30% aptaujāto, tas skaidrojams ar sabiedrības daļas neinformētību par viņu. Jāatgādina, ka vislielāko uzmanību Saeimas priekšsēde izpelnījās ar savu uzrunu Neatkarības atjaunošanas gadadienā 4. maijā, kas bija šim notikumam neraksturīgi kritiska, atgādinot arī par oligarhu klātbūtni Latvijas politikā. Taču rezonansi sabiedrībā vairāk izraisīja tas, ka I. Mūrnieces runā bija skaidri jūtama spīkeres piederība Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK. Līdz tam I. Mūrniece nebija sevi tik pamanāmi pasniegusi.