«Valsts prezidents uzvaru pār nacismu jau tradicionāli atzīmēs Latvijā, pieminot Otrajā pasaules karā kritušos kopā ar abās frontes pusēs karojušajiem Otrā pasaules kara veterāniem,» teikts Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā. Otrdien no rīta intervijā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes A. Bērziņš pieļāva, ka uz Maskavu būs jādodas, bet, iespējams, citā datumā. Drīz pēc tam sociālajā vietnē twitter.com žurnāliste Baiba Strautmane ierakstīja: «Varētu padomāt, ka Putinam ir jebkāda interese par Bērziņu Maskavā citā datumā.»
Atšķirībā no kaimiņvalstu līderiem - Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites un Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa, kuri jau pasen noraidīja ielūgumu, - Latvijas Valsts prezidents A. Bērziņš ilgi vilcinājās ar atbildi. To viņš galvenokārt skaidroja ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un vēlmi vispirms par lēmumu informēt Krieviju, kā to paredzot protokols. Taču žurnālistu interese par prezidenta nodomiem bija diezgan regulāra un šajā laikā A. Bērziņš atbildēja tā, ka viņa teikto varēja dažādi interpretēt. Nesen prezidents atzina, ka viņam «tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā». Dienā, kad Saeimā notika ārpolitikas debates, politiķi, kā arī Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds šajā atbildē tomēr bija saklausījuši atbildi «nē». Ārpolitikas eksperts Dienai sacīja, ka viņam «vismaz tā gribētos cerēt, jo - ja atbilde būtu «jā», tā būtu pretrunā ar to, par ko esam iestājušies». Tas bija vēl pirms traģiskajiem notikumiem Ukrainas pilsētā Mariupolē, kur 24. janvārī tika nogalināti mierīgie iedzīvotāji.