Atbalstu Ekonomikas ministrijas (EM) nostāju, ka nauda jāinvestē tajās jomās, kurās atdeve no ieguldījumiem vai palīdzības kopumā ir augstākā, turklāt atdeve nevis projekta īpašniekiem, bet Latvijas sabiedrībai.
Tāpēc vēlos salīdzināt saistībā ar Liepājas metalurgu (LM) izskanējušos nepieciešamās naudas daudzumus ar kādu citu valsts atbalsta programmu, kas bez lieka trokšņa tiek realizēta jau gadiem. Vēlos uzsvērt, ka salīdzinājums ar LM ir sagadīšanās, ko noteicis šobrīd notiekošais šajā uzņēmumā. Es nepretendēju ne uz viedokli, ka LM noteikti vajag palīdzēt, ne arī uz pretējo, proti, ka LM jāļauj nogrimt.
Pretstats LM ir jau kopš 2009. gada vasaras LIAA realizētais un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētais projekts Biznesa inkubatoru attīstība Latvijā. Šī projekta ietvaros tiek atbalstīta uzņēmējdarbība desmit biznesa inkubatoros 23 Latvijas pilsētās. Biznesa inkubatoru darbu ikdienā veic speciālistu grupa, kas tiek saukta par biznesa inkubatora operatoru. Biznesa inkubatora operatora uzdevums ir nodrošināt inkubatora komersantu ar tam nepieciešamajiem pakalpojumiem. Protams, komersants visus tam nepieciešamos pakalpojumus var nopirkt arī brīvi tirgū, tomēr, esot biznesa inkubatorā, komersants var šo pašu pakalpojumu iegādāties lētāk - tas ir, saņemt valsts atbalstu. Biznesa inkubatora galvenā jēga ir palīdzēt komersantiem to darbības pirmsākumos, atvieglot komercdarbības uzsākšanu, atbalstīt tieši tad, kad ir visgrūtāk. Biznesa inkubatoru projekts beigsies 2014. gada oktobrī. Tādēļ jau šobrīd ir labi nojaušami inkubatoru darbības rezultāti.
Uzskatu, ka šī programma visumā tiek realizēta veiksmīgi. Laika periodā no darbības sākšanas līdz 2012. gada 31. decembrim inkubatori snieguši atbalstu 795 uzņēmumiem, kuros radītas 1356 darba vietas. Tas kopumā izmaksājis 6,96 miljonus latu, kur lielākā daļa līdzekļu nāk no Eiropas Savienības ar valsts līdzfinansējumu. Šie uzņēmumi dažādos nodokļos valsts budžetā nomaksājuši nedaudz vairāk kā 6 miljonus latu. Šai summai gan būtu jāskaita klāt arī tie līdzekļi, ko šajos uzņēmumos nodarbinātie būtu varējuši pieprasīt bezdarbnieku pabalstos.
Tādēļ mazliet skumji, ka 2014. gada rudenī inkubatoru darbība šādā formā, kāda tā ir pašlaik, vienkārši aprausies. Jo šis projekts beidzas, bet nākamā nav. EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki nevar konkrēti atbildēt, vai vispār kāds plāno gatavot līdzīgu projektu nākotnē. Ieklausoties ierēdņu izteikumos uzmanīgāk, kļūst skaidrs, ka 2014.-2015. gadā, visticamāk, inkubatoru programmas nebūs, tātad viena laba lieta aizies nebūtībā, bet nebūtu ne grūti, ne dārgi valstij atrast iespēju turpināt inkubatoru programmu, kas ar ievērojami mazākiem līdzekļiem nodrošina gandrīz tādus pašus ieguvumus, par kādiem pašlaik tiek runāts LM gadījumā.
*Biznesa inkubatora Magnus Cēsīs valdes priekšsēdētājs un Komercizglītības centra pasniedzējs