Kopš pagājušās nedēļas valsts lielākajās pilsētās notiek plaši protesti, kurus izraisīja lēmums palielināt maksu par sabiedrisko transportu, bet vēlāk tie pārauga par placdarmu, kurā paust neapmierinātību ar lielajiem tēriņiem globālu sporta pasākumu rīkošanai, politisko eliti, augsto korupciju un zemo sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.
Protesti nav pierimuši arī pēc tam, kad daudzās pilsētās šonedēļ tika samazināta maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu.
Necaurspīdīgi tēriņi
Pēc tam, kad 2007. gadā Brazīlijai piešķīra tiesības rīkot pasaules futbola čempionātu, bet 2009. gadā Riodežaneiro kļuva par 2016. gada vasaras olimpisko spēļu mājvietu, Dienvidamerikas lielākajā valstī valdīja lepnums, ka tur notiks nozīmīgākie planētas sporta forumi.
Tas notika laikā, kad Brazīlijas ekonomika bija viena no visstraujāk augošajām pasaulē. Tagad, kad ekonomiskās izaugsmes temps ir strauji nobremzējies, daudzi brazīlieši nav mierā, ka valsts ir tērējusi astronomiskas summas stadionu celtniecībai, nevis ieguldījusi izglītībā un veselības aprūpē.
Brazīlijas valdība lēš, ka Pasaules kausa izcīņas finālturnīra izmaksas svārstīsies no 12 līdz 14 miljardiem dolāru (6-7 miljardi latu).
Lai futbola svētki notiktu, vajadzēja rekonstruēt vai pilnībā no jauna uzbūvēt 12 stadionus. Tomēr jau tagad esot skaidrs, ka vismaz četri no tiem pēc turnīra noslēguma faktiski netiks izmantoti.
Piemēram, Manausas pilsētā uzbūvētā arēna spēs uzņemt 43 tūkstošus apmeklētāju, bet profesionālo futbola komandu spēles šeit apmeklē tikai vidēji 600 līdzjutēju, raksta The New York Times.
Valdības pasūtītā auditā konstatēts, ka nereti nauda ir iztērēta nelietderīgi un necaurspīdīgi. Tāpēc aizvien vairāk brazīliešu uzskata, ka sporta pasākumu rīkošana ir kā melnais caurums, kurā bez pēdām pazūd miljardiem nodokļu maksātāju naudas.
Nav dūmu bez uguns, jo pagājušajā vasarā pēc publiski izskanējušām aizdomām par kukuļu saņemšanu amatu atstāja toreizējais Brazīlijas Futbola federācijas vadītājs Rikardu Teišeira, kurš bija arī viens no 2014. gada Pasaules kausa orgkomitejas locekļiem.
Demokrātijas eksplozija
Atbalstu protestiem, kas ir plašākie kopš 1985. gada, kad gāza militāristu režīmu, izteikusi Brazīlijas centriski kreisā prezidente Dilma Rusefa, kura pati ir nonākusi kritikas krustugunīs.
Viņas pārstāvētā Strādnieku partija vada valsti jau kopš 2003. gada, un, lielā mērā pateicoties tās politikai Brazīlijā, ir samazinājusies iedzīvotāju nevienlīdzība, miljoniem cilvēku ir izkļuvuši no nabadzības slazda, aizvien lielākam skaitam jauniešu ir iespēja iegūt izglītību, bet bezdarba līmenis ir zemākajā punktā, kāds jebkad sasniegts.
Tomēr sabiedrība uzskata, ka politiķi ir atrauti no realitātes, par ko liecina viņu dižošanās ar gaidāmajiem sporta pasākumiem un nespēja iedziļināties vienkāršo iedzīvotāju problēmās.
Pagājušā gada nogalē 25 Strādnieku partijas augsta ranga biedri tika notiesāti par saistību ar korupcijas shēmu, kas savulaik tika izveidota, lai izmantotu valsts naudu balsu pirkšanai. Saistībā ar šo lietu aprīlī tika sākta izmeklēšana pret bijušo valsts prezidentu Luisu Inasju Lulu da Silvu.
Pagājušajā nedēļā protestus atbalstīja 55% brazīliešu, šonedēļ šis skaits bija pieaudzis līdz 77%. «Ielās ir notikusi demokrātijas eksplozija,» uzskata politologs Markoss Nobre no Kampinasas Universitātes.
Savukārt antropologs Robertu Damata uzskata, ka protesti «veicina veselo saprātu» Brazīlijas sabiedrībā: «Mēs maksājam absurdi augstus nodokļus, un cilvēki tagad jautā, ko viņi par to saņem pretī.»