Savukārt, ja tiktu ieviests arī Veselības ministrijas plānotais akcīzes nodoklis atsevišķām neveselīgo pārtikas produktu grupām, kopējais jauno nodokļu un nodevu slogs palielinātos vēl par 33,4 miljoniem latu, sasniedzot 93,9 miljonus latu, un attiecīgi kopumā sabiedrībai solītās nodokļu nastas samazinājuma vietā tā 2014. gadā pieaugtu par aptuveni 6,8 miljoniem latu.
Tiesa gan, iespaidīgāks nodokļu likmju pieaugums tiešā veidā galvenokārt skar atsevišķas nozares, no kurām lauvas tiesu jauno nodokļu - vairāk nekā 31,8 miljonus latu - nāksies segt enerģētikas nozarei. Ar nodokli elektroenerģijas ražotāju subsīdijām ir iecerēts iekasēt papildu 24 miljonus latus, savukārt ar šī nodokļa ieviešanu saistītie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi augs vēl par 5 miljoniem latu. Papildus no nozares un patērētājiem tiks iekasēti vēl 2,8 miljoni saistībā ar autogāzes akcīzes nodokļa kāpumu. Enerģētikas nozares uzņēmumi daļēji būs spiesti uzņemties arī valdības iecerēto dabas resursu nodokļa 4,9 miljonu latu papildu ieņēmumu nodrošināšanu, jo nodokli piemēros arī par ūdens izmantošanu mazajās hidroelektrostacijās.
Vēl papildu nodokļu slogs būs jāuzņemas azartspēļu nozarei, no kuras ar lielāku azartspēļu nodokļa likmi cer iekasēt papildu 1,7 miljonus latu, kā arī autopārvadājumu nozarei, no kuras ar ceļu nodevu palīdzību plāno saņemt papildu 3 miljonus latu. Vēl no uzņēmumiem, mainot PVN piemērošanas kārtību, paredzēts iekasēt papildu PVN 5,7 miljonu latu apjomā, savukārt saistībā ar valsts sociālo iemaksu kopējās likmes samazināšanu par 1% valsts no darba ņēmējiem cer iekasēt papildu iedzīvotāju ienākuma nodokli 4,5 miljonu latu apjomā, bet no darba devējiem - 1,5 miljonu latu apjomā.
Jau vairākas nodokļu kāpuma skartās nozares asi kritizē valdības paklusām apstiprinātās budžeta papildināšanas ieceres, norādot, ka tās var arī neīstenoties. Piemēram, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvis Arnis Marcinkēvičs prognozē, ka azartspēļu nodokļu paaugstināšanas dēļ valsts budžeta ieņēmumi nevis augs, bet gan saruks par 3 miljoniem latu, jo nozarei nāksies samazināt darbinieku skaitu, kas savukārt veicinās citu nozares nomaksāto nodokļu apjoma samazinājumu. Turpretim autogāzes tirdzniecības uzņēmumi prognozē, ka, augot akcīzes nodokļa likmēm, var palielināties degvielas kontrabandas apjomi un mazināsies autogāzes patēriņš. «Autogāzes cenai būtiski palielinoties, patērētājiem samazināsies ekonomiskais pamatojums izvēlēties šo produktu,» uzskata SIA Eko gāze finanšu direktors Andrejs Laškovs. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvis Andris Kārkliņš ir pārliecināts, ka subsidētās enerģijas nodoklis apdraud aptuveni 300 uzņēmumu un 2500 darbvietu atjaunojamās enerģijas nozarē.