Mobinga situāciju rašanos veicina skolas vide un atmosfēra klasē, kā arī pieaugušo attieksme pret šo fenomenu. Mobingu nevajadzētu jaukt ar konfliktu, strīdiem. Vienaudžu savstarpējā vardarbība veidojas, kad viena vai vairākas personas ilgākā laika periodā tiek pakļautas sistemātiskai, negatīvai rīcībai un attieksmei no līdzcilvēku puses. Skolas vide var gan mazināt, gan veicināt mobinga situācijas, un konflikti var izvērsties mobingā, ja tie netiek savlaicīgi risināti.
Mobinga situācija ir sekas - to rāda gan pētījumi, gan prakse skolās. Svarīgi saprast šī fenomena trīs puses: upuris - pāridarītājs - vienaldzīgie. Preventīvais darbs koncentrējas uz lielākā vairākuma uzrunāšanu, taču nedrīkst aizmirst, ka ne tikai upuris ir upuris, arī pāridarītājs var būt vardarbības upuris. Skolā darbs ar šo fenomenu ir ikdiena, un rezultāts, lai arī lēni, bet ilgtermiņā ir. To redzam skolās, kurās vides uzlabošana un mobinga mazināšana ir prioritāte.
Centra Dardedze programma Drosme draudzēties strādā preventīvi, kad šādas mobinga situācijas ir nelielas. Programma piedāvā trīs secīgas nodarbības. Iecietības stundā skolēni apgūst, kas ir mobings, kā tas rodas un ko katrs skolēns pats var darīt, lai to novērstu. Foruma teātra nodarbībā skolēni var iejusties reālā mobinga situācijā un izmēģināt un meklēt pēc iespējas vairāk tās risinājumu. Programmas trešais solis ir spēle Kas un kāds tu esi?, kurā skolēni vāc punktus un diskutē par dažādu mobinga situāciju risinājumiem. Pēc nodarbībām skolotāji saņem ieteikumus audzināšanas stundai, kā arī piecu uzdevumu grāmatu.
Skolām, kas mobinga prevencē strādā arī ikdienā, mūsu nodarbības ir atbalsts. Ar vienu preventīvu nodarbību nav iespējams veikt burvju triku un pārtraukt mobinga situācijas. Šis darbs attaisnojas pēc gadiem. No skolu atsaucības secinām, ka situācija lēni uzlabojas. Pēdējā gadā saņemam vairāk zvanu no klases audzinātājiem un vecākiem, kas vēlas uzzināt, kā rīkoties šādās situācijās, kā palīdzēt, kur vērsties.
Mobinga situācijās nav nozīmes skolas ģeogrāfiskajam novietojumam, taču nozīme ir skolas videi - gan tās ēkai un apkārtnei, gan tam, vai skolā ir patīkami uzturēties, arī skolotāju attieksmei, atmosfērai starp pedagogiem. Cieņpilnas vides veidošana ir sarežģīts un ilgs process, kur jāiesaista visas puses - skolēni, skolotāji, administrācija, vecāki. Ja nav vienota atbalsta, šis process paildzinās. Pieaugušajiem ir iespēja parādīt ceļu, kur cieņa ir vērtība, lai to pieņemtu arī skolēni!
*Centra Dardedze programmas Drosme draudzēties koordinatore