Gaili saskrāpēja putni
Torņa daļā augšējam un apakšējam kupolam tiek mainīts latojums un vara skārda iesegums, savukārt torni balstošajām koka konstrukcijām, kas daļēji saglabājušās no XVIII gadsimta, tiek mainītas bojātās vietas, darbu gaitu skaidro Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis. Pēc viņa stāstītā, pagājušā gadsimta 80. gados, mainot torņa segumu, zem tā esošos dēļus ugunsdrošības nolūkos apsmidzināja ar ķīmisku šķīdumu, kas, kondensējoties ūdenim, reaģēja ar torņa apšuvuma varu, un radās caurumi.
Izstrādājot torņa pastiprināšanas tehnisko risinājumu, bija ideja ierīkot liftu līdz skatu platformai zem pulksteņiem, taču to noraidīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Pēc pašreizējā projekta atjaunotajā tornī atgriezīsies zvani, un tos paredzēts zvanīt apaļās stundās. Taču atšķirībā no Rātsnama zvaniem Domā nespēlēs melodijas. Paredzēts restaurēt arī apzeltīto Doma gaili, kas gan uzstādīts tikai 1985. gadā, tomēr esot cietis no putnu nagiem.
Savulaik jau rakstīts, ka Doma baznīcas tornis ir nedaudz šķībs, taču patiesībā ir nošķiebusies nevis torņa galotne, bet mūra daļa, tas jāņem vērā atjaunošanā, stāsta K. Upītis. Torņa nostabilizēšanai izveidota arī metāla konstrukcija, kuras stiprināšanas vietas jau projekta īstenošanas gaitā nācās pārplānot, tāpēc rekonstrukcija nedaudz ieilgs - bija plānots to pabeigt 30. jūnijā, bet reāli darbi turpināsies līdz 30. oktobrim. Šī konstrukcija noņems slodzi, stiprinās un stabilizēs koka konstrukciju sistēmu - vienkārši runājot, padarīs torni drošāku un stabilāku.
Tālākā nākotnē Domā būtu vajadzīgs veikt arī baznīcas ēkas pamatu stiprināšanu, taču tam nepieciešams ievērojams finansējums, kas ar vietējiem līdzekļiem nav apgūstams, atzīst K. Upītis.
Unikālas sastatnes
Projektā paredzētā Doma iekštelpu restaurācija, ieskaitot Marijas, Centrālo, Dienvidu kapelu un krusteju, šobrīd tuvojas noslēgumam, Dienai stāsta SIA Arčers būvniecības projektu vadītājs Aigars Jekals. Pabeigti remontdarbi arī palīgtelpās, ierīkotas vai rekonstruētas inženiertehniskās komunikācijas. Atbilstoši darbu tehnoloģijām ir pabeigta arī būvdarbu zonā esošo iekštelpu elementu, galdniecības, metāla izstrādājumu un mākslas priekšmetu restaurācija, uzstādīšanu gaida jaunā, 1991. gada barikāžu laikam veltītā vitrāža, Marijas kapelas altāris un ieejas mezgla lielā lustra. «Plānojam visas rekonstruētās, restaurētās iekštelpas jūnijā izrādīt pasūtītājam,» sola A. Jekals. Viņš arī skaidro, ka no atlikušā darbu apjoma lielāko daļu veido pasākumi Doma torņa stiprināšanai un kupola atjaunošanai: «Jau aprīlī tika pabeigta torņa iekšienē esošo koku konstrukciju atslogojošā sistēma, lai varētu mainīt vai protezēt koka būvelementus. Atslogojošajā sistēmā kopumā iebūvēti 70 kubikmetri koksnes. Koka būvelementi nomainīti 35 kubikmetru apjomā. Kopumā projekts paredz torņa daļā bojāto un satrupējušo koka konstrukciju nomaiņu un attīrīšanu apmēram 5000 kvadrātmetru platībā. Šobrīd attīrīti apmēram 75% koka konstrukciju.»
Būvnieki lepojas arī ar pašu spēkiem uzbūvēto 60 tonnu smago sastatņu sistēmu torņa ārpusē, lai varētu atjaunot kupolu. Kupolā un augšējā smailē sākta skārda demontāža, jūnija sākumā plānota kapara jumta iesegšana. Sastatnes paredzēts noņemt augusta beigās, lai šajā zonā secīgi turpinātu pārējos darbus, norāda A. Jekals.
Diena novēroja, ka ikdienā tūristi Doma baznīcu apmeklē labprāt, tiesa, daži, ieraugot, ka par ieeju jāmaksā, griežas atpakaļ. Neliela daļa no baznīcas apmeklētājiem nav pieejama, sastatnes joprojām aizsedz ērģeļu prospektu, kuru Doms atjauno saviem spēkiem, nevis projekta ietvaros. Lielākā daļa pasākumu, tāpat kā dievkalpojumi, baznīcas telpās notiek bez traucējumiem.