Ģeogrāfijas doktors Vidzemes Augstskolas tūrisma docents Andris Klepers, kurš analizējis ar tūrisma attīstību saistītās stratēģijas Latvijā, norāda, ka ceļi, infrastruktūra un interneta nodrošinājums ir problēmu virkne, kas «netiek izsvītrota katrā jaunā dokumentā jau no 1995. gada». Tās ir joprojām aktuālas problēmas, kuras būtu jārisina ne tikai tūrisma attīstības, bet arī reģionu attīstības aspektā, norāda docents.
«Es gribu vērst uzmanību uz slikto ceļu stāvokli un kopumā neapmierinošo infrastruktūru valstī. Uzņēmēji par to sūdzas, taču pagaidām šis smagais vezums nekust no vietas,» problēmu esamību atzīst arī Armands Slokenbergs, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors. Viņš uzsver, ka pēdējos gados restaurēti un uzcelti jauni objekti ar lielu tūristu piesaistes potenciālu, kā, piemēram, Marka Rotko centrs Daugavpilī, taču ceļš uz tiem bieži ir apgrūtinošs.
«Publiskā infrastruktūra mums klibo, piemēram, problēmas ir ar ceļiem, veloceliņiem, norādēm uz objektiem,» uzsver Asnāte Ziemele, lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente. Viņa ir sašutusi par valsts neieinteresētību ceļa zīmju un norāžu jautājumā, jo līdz šim nav izdevies vienoties par noteikumiem, kas koordinētu vienotu norāžu uzstādīšanu uz autoceļiem.
Kā problemātisku A. Ziemele vērtē arī valsts spēju «sagatavot kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu» tiem tūristiem, kas grib ceļot aktīvi - ar velosipēdiem, kājām vai laivām. Lai gan tieši sportiskās aktivitātes ierindojas pieprasītāko lauku tūrisma pakalpojumu vidū, esot acīmredzams norāžu un aktīvā tūrisma infrastruktūras, piemēram, specializēto celiņu, trūkums. «Aktīvā tūrisma realizāciju, kura jau tāpat nav viegla, infrastruktūras trūkums padara vēl sarežģītāku,» norāda A. Ziemele.