Atbalstu neguva
Mainot nodokļu likmi bezrecepšu zālēm, gadā valsts budžets varētu iegūt aptuveni sešus miljonus eiro, turklāt šī nauda paliktu pašas nozares samilzušo problēmu risināšanai, izskanējušo priekšlikumu Dienai skaidro Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis. Ideja gan nav nākusi no pašas ministrijas. Jautājums par PVN standartlikmes piemērošanu diskutēts VM konsultatīvajā padomē. Tikai pēc sarunām ar VM un Pasaules Bankas ekspertiem tas indikatīvi iekļauts kopējā informatīvajā ziņojumā. Uzreiz gan seko piebilde - ideja var tikt atbalstīta tikai ar nozares ministrijas piekrišanu. Taču VM vakar valdības sēdē pateikusi nē - tas palielinātu zāļu cenas un ilgtermiņā varētu pasliktināt cilvēku veselības stāvokli. Turklāt FM veikusi tikai teorētisku matemātisku aprēķinu par iespējamajiem ieguvumiem budžetā, neņemot vērā šādas rīcības ietekmi uz slimnīcu budžetiem, sociālās aprūpes, izglītības iestāžu un citu institūciju budžetiem, kā arī iespējamo bezrecepšu medikamentu apgrozījuma kritumu.
Pret ieceri iebilda arī biedrība Veselības projekti Latvijai. Tās valdes locekle Vita Dumpe Dienai sacīja, ka lielākais uztraukums ir par cilvēku pirktspēju. Jau tagad Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr vēršas pie ārsta tad, kad tas būtu nepieciešams, un 60% gadījumu iemesls ir tieši naudas trūkums. Savukārt bezrecepšu medikamentus lieto 54% Latvijā dzīvojošo. V. Dumpe arī piebilst, ka jau šobrīd samazinātā PVN likme zālēm 12% ir lielāka nekā, piemēram, Igaunijā, Lietuvā un daļā citu valstu. Līdz ar to, kā Eiropas valstij ar samērā zemu pirktspēju, Latvijā jau tā ir dārgas zāles.
Ārstējas paši
Starp diskusijām pavīd arī fakts, ka ar lētākām bezrecepšu zālēm tiek sekmēta pašārstēšanās. Tas ir bijis viens no argumentiem par pazeminātās PVN likmes atcelšanu. Piemēram, pēc Zāļu valsts aģentūras informācijas, pērn visvairāk pārdotais bezrecepšu medikaments bijis pretsāpju zāles Ibumetin. Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde, Dienai skaidrojot, kāpēc biedrība izskanējušo ideju neatbalsta, min, ka dārgāki medikamenti nemainīs situāciju, kad bezrecepšu zāles dažkārt tiek lietotas neapdomīgi. Te drīzāk kopīgiem spēkiem vajadzētu nodarboties ar sabiedrības informēšanu un ar to, lai cilvēki kritiskāk izvērtē bezrecepšu zāļu reklāmas, uzskata K. Blumfelde. Jau līdz šim biedrība daudz strādājusi pie tā, lai cilvēki pirms zāļu iegādes konsultētos ar farmaceitu. Ne reizi vien ir bijuši gadījumi, ka cilvēks saskatās reklāmas, atnāk uz aptieku, bet izrādās - viņam ir tādas slimības, kuru dēļ šo medikamentu nemaz nedrīkst lietot. Oktobrī biedrība organizēs arī sociālo kampaņu, aicinot katram cilvēkam atrast savu farmaceitu, kurš vajadzības gadījumā var palīdzēt. PVN paaugstināšana būtu, iespējams, vieglākais, bet ne efektīvākais ceļš.
Tādās pašās domās ir arī ģimenes ārsts Pauls Princis. Viņš Dienai apstiprina, ka ne vienmēr cilvēki bezrecepšu medikamentus lieto adekvāti, bet PVN palielināšana šo problēmu nerisinās. Tas tikai pasliktinās situāciju, jo daļa, iespējams, akūtos gadījumos nepieciešamās zāles nespēs iegādāties. Valsts būtībā šādi problēmas atkal noveltu uz sabiedrības pleciem.