Visstraujāk Latvijā izzūd dabiskās pļavas, retāki kļūst arī, piemēram, ozolu meži. Tikai 11% dzīvotņu stāvoklis ir labs. Par atlikušajiem 3% tas nav zināms. Dati liecina, ka mazliet labākā stāvoklī atrodas ES nozīmes aizsargājamās sugas, piemēram, zīdītāji, kā ūdri, vilki, lūši, un daļa abinieku - parastā un dīķa varde. Taču kopumā no 115 sugām tikai 28% stāvoklis ir labs, bet lielākajai daļai, piemēram, ziemeļu upespērlenei, gludenai čūskai, tas atzīts kā slikts (20%) vai tām nelabvēlīgs (39%) - pie šīs grupas pieder zilenītis, smilšu krupis, lasis. Latvijas Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis gan norāda, ka atsevišķos gadījumos sugu novērtējums vairāk balstīts uz eksperta viedokli, nevis uz reālu īpatņu uzskaiti dabā, tomēr, samazinoties tām piemērotām dzīvotnēm, loģiski, ka sugu īpatņu skaits arī sarūk, piemēram, aizaugot parkveida ainavai, mazāk paliek saules apspīdētu vecu koku, tāpēc izzūd retā vabole lapkoku praulgrauzis vai, samazinoties sausiem priežu mežiem, sarūk sila ķirzaku skaits.
Nedrīkst kļūt sliktāk
Direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību paredz to, ka ik pēc sešiem gadiem ekspertiem jānovērtē esošais stāvoklis. To dara saskaņā ar vienotu īpaši izstrādātu metodiku, un rezultātā ir jāiesniedz ziņojums EK. Tagad ir izanalizēti meži, pļavas, ūdeņi, pie tā strādāja 28 eksperti, un to sagatavoja Latvijas Dabas fonds. Līdz gada beigām EK jāiesniedz līdzīgs ziņojums par putniem. Mērķis ir nepieļaut situācijas pasliktināšanos saistībā ar direktīvā minētajām sugām, dzīvotnēm, taču tieši tas ir noticis Latvijas gadījumā. Labvēlīgā stāvoklī ir tikai, piemēram, jūras stāvkrasti, iežu atsegumi, taču neskarto, veco, dabisko mežu un purvu platības ir samazinājušās, tie ir izcirsti, teritorijas kļuvušas ļoti fragmentētas, zālāji aizauguši ar krūmiem, kas nozīmē pļavu sugu bojāeju. Ja dzīvotne samazinās straujāk par 1% gadā, tad tā tiek novērtēta kā sliktā stāvoklī esoša.
Lai dabiska pļava, zālājs atjaunotos un tajā būtu iepriekšējā sugu daudzveidība, jāpaiet līdz pat 70 gadiem, pastāstīja V. Lārmanis. Tie aizņem 0,7% valsts teritorijas, bet 60-80% zālāju pašlaik aizaug, jo nav noganīti vai nopļauti, vai tiek nepareizi apsaimniekoti, un iet bojā. Daļa no tiem draud pilnībā izzust no Latvijas ainavas. Sakārtojot Lauku attīstības programmu, vajadzētu motivēt zemniekus tos pareizi apsaimniekot un, iespējams, plānot jaunus pasākumus, uzskata V. Lārmanis.
Arī visu Eiropas nozīmes aizsargājamo mežu veidu stāvoklis Latvijā novērtēts kā slikts. Tāds secinājums ir par, piemēram, vecu, jauktu platlapju, kā arī ozolu un staignāju mežiem. Nedaudz labāks novērtējums ir saldūdeņiem, piejūras un iekšzemes kāpām. Tāpat eksperti secinājuši, ka situācija purvos pasliktinās to nosusināšanas rezultātā un būtu vajadzīgs tos atjaunot. Ir nepieciešams apzināt un uz kartes atzīmēt, kur Latvijā atrodas ES nozīmes dzīvotnes, lai, piemēram, plānojot mežsaimniecisko darbību, varētu izvairīties no to nociršanas, nosusināšanas, iesaka eksperts, jo tikai daļa no tām atrodas jau esošās aizsargājamās dabas teritorijās. Līdz šim nav izveidota karte ar ES nozīmes dzīvotnēm un sugām visā Latvijas teritorijā, tas daļēji paveikts tikai aizsargājamās dabas teritorijās Natura 2000, taču Vides politikas pamatnostādnēs 2013.-2020. gadam ir paredzēts to izdarīt, Dienai pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas datu un plānojumu departamenta direktore Kristīne Vilciņa. Finansējuma trūkumu viņa min kā iemeslu, kāpēc iepriekš nav notikusi dzīvotņu un sugu novērtēšana.
Sola meklēt risinājumus
Ja EK secina, ka Latvija nav pietiekami darījusi dzīvotņu un sugu aizsardzībai, tas var draudēt ar pārkāpuma procedūru un sliktākajā gadījumā ar soda naudām, taču svarīgākais, tas norāda, ka esošā dabas aizsardzības sistēma ir jāuzlabo, pārliecināts V. Lārmanis.
«Latvijai šie dati nav glaimojoši,» Dienai atzina DAP ģenerāldirektore Sandra Bērziņa, piebilstot, ka citas valstis gan ir līdzīgā situācijā. Viņa norāda, ka iepriekš tik precīza informācija par esošo stāvokli nav bijusi, to izanalizējot, tiks lemts par konkrētiem pasākumiem. Tātad DAP plāno izstrādāt pasākumu plānu, lai uzlabotu situāciju. Vēl iecerēts sadarboties ar Zemkopības ministriju šo jautājumu risināšanā, Lauku attīstības programmas pilnveidošanā, kā arī jau uzsākts darbs pie šo aizsargājamo dzīvotņu apsaimniekošanas vadlīnijām, norādīja S. Bērziņa. Viņa piebilda, ka svarīgi iesaistīt šo ES nozīmes aizsargājamo dzīvotņu apsaimniekošanā zemju īpašniekus, visu sabiedrību, veidot to izpratni, kas būtu jādara šo vērtību saglabāšanā. Tāpat sugu un biotopu apsaimniekošanas plāni, kurus nepieciešams izstrādāt, būtu jāintegrē citās nozarēs, piemēram, plānojot mežu apsaimniekošanu, pašvaldību teritoriju attīstību, ir pārliecināta K. Vilciņa. Viņa norādīja, ka zemes īpašniekiem valstij vai ES jāturpina maksāt kompensācijas par neiegūto saimniecisko vērtību, saglabājot šīs teritorijas. Iespējams, nākotnē tiks mainītas arī īpaši aizsargājamo teritoriju platības, veidoti jauni mikroliegumi. Lai gan Latvija lepojas ar zaļas valsts statusu, oficiālā statistika liecina, ka pēc īpaši aizsargājamo teritoriju kopplatības Latvija ir pēdējā vietā Eiropā, piebilst V. Lārmanis.