Lai arī nedēļa pasaules naftas tirgū ir iesākusies ar cenas samazināšanos, pēdējā laika tirgus norises vedina domāt, ka tam nebūs ilgstošs raksturs. Drīzāk gan varētu notikt tieši pretējais, jo pēdējā laikā melnā zelta tirgū pircēji dominē pār pārdevējiem. Šobrīd kā viens no būtiskākajiem iemesliem tiek minēta septembrī gaidāmā naftas eksportētāju valstu pārstāvju tikšanās, kuras laikā varētu tikt pieņemts lēmums par ieguves apjomu mazināšanu, lai stimulētu naftas sadārdzināšanos. Tiesa, pēdējā laikā par šīs tikšanās rezultatīvu iznākumu radušās šaubas, jo, piemēram, Irāna ieguves samazināšanai varētu nepiekrist. Turklāt šī valsts varētu nebūt vienīgā, jo pēdējie divi gadi naftas eksportētāju maciņus padarījuši ja ne caurus, tad ievērojami plānākus, un dažādas materiāla rakstura nepieciešamības ir visiem. Tāpēc riskēt ar jau esošu naudas plūsmu ar domu, ka izdosies pārdot dārgāk un laika gaitā ieņēmumi var kļūt lielāki, ne vienam vien eksportētājam var likties apšaubāmi. Tāpēc nav izslēgts, ka plānotā tikšanās, līdzīgi kā tas notika aprīlī, var beigties bez taustāma rezultāta. Latvijai kā naftas importētājai tas būtu labi, jo saglabājas cerības uz to, ka lētākas degvielas un siltumenerģijas prieki varētu turpināties.
Tomēr ir atsevišķas pazīmes, kuras vedina domāt, ka naftas cenas pamazām varētu pieaugt pat bez ieguves samazināšanas, un tas saistīts ar faktu, ka pasaules finanšu tirgus pēdējā laikā ir kļuvis aizvien imūnāks pret dažādiem ieguldījumu riskiem, par spīti tam, ka kopējais ekonomiskais fons nemaz nav tik pārliecinošs. Šāda risku ignorēšana ir saistīta gan ar zemajām procentu likmēm, kas ievērojami apgrūtinājušas peļņas iespējas ar dažādiem fiksēta ienesīguma finanšu instrumentiem, gan atsevišķiem datiem, kas vedina domāt par ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Liela nozīme ir inflācijas pieaugumam, sevišķi tai patēriņa cenu daļai, kas saistīta tieši ar vietējo ekonomisko aktivitāti jeb pamatinflācijai. Pamatinflācijas pieaugums ir signāls tam, ka vietējais pieprasījums ir augšupejošs, līdz ar to palielinās gan peļņas, gan arī kopējās tautsaimniecības pieauguma izredzes. Ja pieprasījums augs, arī rūpniekiem ir iespēja ražot vairāk, bet tas savukārt ir signāls pieprasījuma pieaugumam pēc izejvielām, tajā skaitā arī pēc naftas. Ekonomisko nosacījumu uzlabošanās pozitīvi ietekmējusi arī Latvijas rūpniecību, kuras izaugsmes tempi pēdējos mēnešos strauji palielinās, un, piemēram, jūnijā Latvijas rūpnieki bija saražojuši par 8% vairāk nekā pirms gada. Ekonomiskās konjunktūras uzlabojumi ir signāls tam, lai spekulanti preču biržās atvērtu makus, tādējādi veicinot dažādu izejvielu cenu kāpumu, bet ierindas iedzīvotājam par to nākas maksāt ar dzīves dārdzības pieaugumu. Varbūt tas kādam ir mierinājums, bet vispārējas pasaules ekonomiskās izaugsmes aizmetņi ir samērā vārgi, līdz ar to degvielas, siltumenerģijas un citu pamatnepieciešamību sadārdzināšanās, visticamāk, būs lēna, turklāt būtiskai daļai no strādājošajiem to ar uzviju varētu kompensēt darba samaksas pieaugums.