Tam apstiprinājums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ceturtdien pieņemtais lēmums - atbalstot tikai A. Dimanta atbrīvošanu. Par pārējo padomes locekļu Aijas Dulevskas, Ivara Zviedra un Daiņa Mjartāna atsaukšanu nebija gatavi balsot arī vairāki tās rosinātāji.
Šāda situācija, visticamāk, radās tāpēc, ka pamatojumu bija sagatavojis Artuss Kaimiņš (LRA) sadarbībā ar vārdā nenosauktiem juristiem un iesniegumā iekļāvis četrus padomes locekļus. Tam varētu būt zināms skaidrojums, jo, kā sēdē norādīja A. Dulevska, padome lēmumus pieņem koleģiāli. Pēc lēmumu iekļaušanas Saeimas sēdes darba kārtībā tā lems par visu četru NEPLP pārstāvju atbrīvošanu, balsojot par katru atsevišķi.
Frakcijas nav vienotas
A. Dimanta atbrīvošanu komisijā atbalstīja arī deputāti no frakcijām, kuru pārstāvji nebija parakstījuši iesniegumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēde Inese Laizāne (NA) atzina, ka informatīvā kara apstākļos patiešām būtu vēlējusies aktīvāku NEPLP darbību. Savukārt Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdis Kārlis Šadurskis (Vienotība) bija viens no priekšlikuma rosinātājiem un to pamatoja kontekstā ar budžeta un finanšu vadības likuma izpildi. Viņš sacīja: «Dimants ir zaudējis reputāciju manās acīs kā padomes priekšsēdētājs.» Priekšsēdi padome izvēlas no sava vidus. Cita Vienotības deputāte Lolita Čigāne bija pret A. Dimanta atlaišanu, saredzot pamatojumā juridiskas problēmas. Tas mudina domāt, ka Saeimas sēdē frakcijas nebūs vienotas.
Kā prettiesisku ierosinājumu jau no sākuma raksturoja arī A. Dimants, uztverot to kā vēršanos pret neatkarīgu mediju regulatoru. Juridiskas problēmas sēdē radās, arī pieņemot komisijas lēmumu, jo pēc balsojuma par A. Dimanta atsaukšanu sākās balsošana par atbalstu pārējiem padomes locekļiem, kas bija pretrunā ar deputātu iesniegumu. No šīs neveiklās situācijas deputātus glāba Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāts Imants Parādnieks (NA), norādot, kā juridiski pareizi būtu jārīkojas.
Plāno nodalīt padomes
Iesniedzēji, starp kuriem ir arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, ierosinājumu atbrīvot NEPLP locekļus pamatoja ar Valsts kontroles (VK) atzinumu, kurā norādīts uz neefektīvu finanšu līdzekļu izlietojumu 2014. gadā. Runa vispirms ir par 1,9 miljonu eiro atlikumu, kas nav iztērēts konkrētajā saimnieciskajā gadā. A. Dimants attaisno sabiedrisko mediju rīcību, netērējot tērēšanas pēc, ja projekti turpinās nākamajā gadā, kas ir saistīts ar mediju specifiku. Piemēram, televīzijas seriālus nevar pabeigt vienā gadā. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka NEPLP bija pienākums līdzekļus atskaitīt atpakaļ valsts budžetā. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Cilvēktiesību komisijas kopsēdes pirmajā daļā tika skatīts VK ziņojums.
Juridiskā biroja sniegtā informācija liecina, ka VK ziņojums pats par sevi nevar būt pamats neatkarīgas institūcijas - NEPLP - locekļu atbrīvošanai. Citādi būtu, ja tas ietvertu faktus, kas norāda uz padomes locekļa neatbilstību noteiktajām prasībām, starp kurām ir arī laba reputācija. Piemēram, ja būtu notiesājošs spriedums. Aicinot atbrīvot A. Dimantu un pārējos NEPLP locekļus, norādīts arī uz rupjas leksikas izmantošanu Radio 5 raidījumā Pieci.lv. Šajā gadījumā ir ierosināta administratīvā lieta. A. Dimants atzina, ka padome varēja reaģēt aktīvāk, «taču NEPLP kapacitāte neļauj veikt visu raidījumu monitoringus».
Komisiju kopsēdē izskanēja aizdomas, ka NEPLP vadības maiņa var būt politisks mēģinājums ietekmēt sabiedriskos medijus, kas, iespējams, ir viens no neafišētajiem mērķiem. Vairāk nekā trīs stundas ilgajā sēdē izskanēja dažādi secinājumi. K. Šadurskis sacīja, ka A. Dimanta «skaidrojumi ir sliktāki par pašu pārkāpumu». Mārtiņš Bondars (LRA) vēlējās, lai NEPLP priekšsēdis nosauc konkrētus cilvēkus, kuri izdara politisko spiedienu uz medijiem un kā tas notiek.
Diskusija par NEPLP aktualizēja arī citus jautājumus, piemēram, par attiecībām starp sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem, kuru pārstāvji uzsvēra, ka viņiem nav izveidojies dialogs ar NEPLP, jo tās uzmanība pievērsta tikai sabiedriskajiem medijiem. Klātesošie bija vienisprātis, ka ir nepieciešami grozījumi likumā, kas paredzētu izveidot divas padomes - sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem katram savu regulatoru. Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēža vietnieks Rolands Tjarve uzskata, ka Saeimā ir nepieciešamas mediju politikas debates, līdzīgi kā deputāti debatē par ārpolitiku, «lai arī starptautiski būtu saprotams, kas notiek mūsu valstī».