Viņš šo instrumentu savā darbā ar skolēniem sācis izmantot, iedvesmojoties no izlasītā ķīmijas nozares literatūrā, un kopā ar kolēģi Gintu Kasparu šo paņēmienu demonstrēja arī citiem pedagogiem konferencē Dabaszinātnes un matemātika skolā - efektīvi un radoši, ko augusta beigās skolotājiem rīkoja Latvijas Universitātes Dabaszinību un matemātikas izglītības centrs.
Pati par sevi metode nav nekas pārāk netradicionāls vai inovatīvs. «Tā vienkārši ir ideja, ko vēl skolotājs var izdarīt ar šo sensoru, izņemot klasisko pH līmeņa mērīšanu,» saka skolotājs un piebilst, ka īpaši šis paņēmiens noder, strādājot ar skolēniem, kas par ķīmiju interesējas padziļināti un padziļināti to arī apgūst.
Ar pH sensoru iespējams noteikt šķīduma vidi, turklāt šai ierīcei, pretēji ķīmijas indikatoriem (fenolftaleīna šķīdumam u. tml.), netraucē tas, ja šķīdums ir nevis bezkrāsains, bet krāsains - kā tas ir arī kokakolas gadījumā.
P. Pestova praktizētais laboratorijas darbs, izmantojot pH sensoru, īsumā ir šāds. Skolotājs pirms uzdevuma uzdošanas skolēniem dienu iepriekš sagatavo kokakolu vai jebkuru citu gāzētu dzērienu fosforskābes koncentrācijas mērīšanai - dzēriens pirms tam novārot jāatbrīvo no gāzes. Skolēni ķīmijas stundā veic laboratorijas darbu, izmantojot laboratorijas statīvā iestiprinātu pH sensoru un vārglāzē iepildītu kolu bez gāzes, kurai pa porcijām pievieno nātrija hidroksīda šķīdumu. Sensors ir pieslēgts datoram, tāpēc tā nolasītos mērījumus skolēni uzreiz var redzēt elektroniski. Datus viņi pēc tam apstrādā, izmantojot programmatūru, un veic vajadzīgos aprēķinus.
P. Pestovs saka, ka iespēja iegūto informāciju apstrādāt datorā ir liels pluss, jo skolēniem tas patīk, viņi šādās darbībās orientējas pat labāk par skolotājiem un šādi viņiem arī eksperimenta sakarības ātrāk «pielec». Tiesa, skolotājam saviem audzēkņiem gan jāizstāsta, kā iegūtos datus interpretēt. Par ieguvumu mācību procesā uzskatāms arī tas, ka laboratorijas darbs notiek ar skolēniem labi pazīstamu ikdienas produktu.
Jautāts par paņēmiena vājajām pusēm, P. Pestovs tomēr atzīst, ka tas vairāk der eksakta novirziena klasēm vai ķīmijas papildnodarbībām, kur skolēniem ir plašākas priekšzināšanas, jo ierindas ķīmijas stundai šī tēma var izrādīties pārāk specifiska.
Tomēr pH sensorus var izmantot vai nu visai klasei, vai viena skolēna zinātniski pētnieciskajā darbā, individuāli vai darbam grupās. Viss atkarīgs no tā, cik skolai šādu sensoru ir. Tie nemaksā gluži santīmus, taču P. Pestovs ir pārliecināts - ja skola šādu rīku ir iegādājusies, tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Lietojams, līdz saplīst.