Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

E-naudas daudzveidība aizvien pieaug

Paralēli ierastajiem maksāšanas līdzekļiem aizvien lielāku popularitāti iegūst elektroniskā nauda. Latvijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) reģistrējusi 14 elektroniskās naudas iestādes, kuras tiesīgas emitēt e-naudu. Elektroniskās naudas iestāžu apgrozībā esošās e-naudas vidējais apmērs mūsu valstī 2011. gadā bija 1,3 miljoni latu, bet pasaulē e-naudas apjomi sasniedz miljardus.

E-nauda sākusi attīstīties tieši pēdējos gados, savukārt finanšu shēmotāji izdomā jaunus peļņas avotus, liekot tiesībsargājošām iestādēm, likumdevējiem un pakalpojumu nodrošinātājiem krietni pasvīst, lai minimizētu naudas atmazgāšanas riskus.

Lai ierobežotu modernās e-naudas izmantošanu nelegālos nolūkos, šovasar FKTK apstiprināja grozījumus Klientu padziļinātās izpētes normatīvajos noteikumos.

Latvijā - stingrs regulējums

Latvijā e-naudas produkti ir attīstības sākumposmā, emitētās e-naudas apjomi ir salīdzinoši mazi un stingrā regulējuma dēļ atmazgāšanas riski, piemēram, ar priekšapmaksas vai dāvanu kartēm, ir nelieli, tomēr tie eksistē. E- naudas emisija ir ne tikai dāvanu kartes, ar ko var norēķināties visā pasaulē, un daļēji vai pilnīgi anonīmas priekšapmaksas kartes, bet arī virtuāli uzglabāta e-nauda. Papildinājis savu elektronisko maku, klients var norēķināties par dažādiem pakalpojumiem un precēm, piemēram, apmaksāt autostāvvietu, iegādāties kinoteātra biļeti un papildināt mobilā telefona priekšapmaksas kartes.

«ASV jūs varat ieiet veikalā vai mājaslapā, atstāt par sevi minimālu informāciju, iegādāties čupiņu ar dāvanu vai priekšapmaksas kartēm un darīt, ko vēlaties, turpretim Latvijā tāda anonīma rīcība ir izslēgta. Mūsu priekšapmaksas norēķinu MasterCard Priority Card ir papildināma, ar to var izņemt naudu bankomātā, tai nav nepieciešams konts bankā, to var pasūtīt attālināti, bet papildināma karte nedrīkst būt anonīma, vienmēr jāidentificē lietotājs - atbilstoši likumam par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu,» saka kompānijas Transact Pro biznesa attīstības vadītājs Aleksandrs Saveļjevs.

Savukārt kompānijas starptautiskā norēķinu MasterCard priekšapmaksas jeb Īstā dāvanu karte ir anonīma - to var nopirkt un uzdāvināt citam cilvēkam, kas savukārt to var uzdāvināt vēl kādam. Identifikācijas šai kartei nav. Tāpēc šai kartei piesaistīti vairāki ierobežojumi - to nevar uzpildīt, un nominālā vērtība nevar būt vairāk kā 350 latu. A. Saveļjevs uzsver, ka vienā reizē nevar nopirkt lielu skaitu karšu - arī pērkot 20 kartes, tiktu veikta stingrāka uzskaite. Karte nav piesaistīta nevienam tirdzniecības tīklam, to var izmantot jebkurā vietā pasaulē, iepirkties internetā, bet ar to nevar izņemt naudu no bankomāta.

FKTK un tirgus dalībnieki seko jaunākajām tendencēm, lai nodrošinātu risku mazināšanu, kā arī regulāri pilnveido normatīvos aktus, apgalvo FKTK komunikāciju daļas vadītāja Laima Pļaviņa.

Robežas netraucē

Ar Latvijā izdotu karti ir minimālas iespējas «legalizēt» naudu, bet mūsu valsts var kļūt par shēmas galamērķi pretējā virzienā - ar ārzemēs iegādātām kartēm naudu varētu izņemt Latvijā. Šādu iespēju pieļauj fakts, ka normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi maksājumu karšu pārvietošanai pāri robežai, savukārt skaidrai naudai ir. Zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs secina: «Katrs, kurš kaut reizi bijis lidostā, zina, ka skaidras naudas pārvešanai eksistē ierobežojumi. Bet sanāk, ka «mūlis», kas paslēpis banknošu žūksni zem drēbēm vai koferī, ir likumpārkāpējs, toties kaudzi ar dāvanu vai priekšapmaksas kartēm var vest pāri mierīgi.» Pavisam primitīvs un joprojām populārs naudas legalizēšanas veids ir anonīmo karšu papildināšana tuvējā iemaksas automātā vienā valstī, bet naudas izņemšana pavisam citur.

Pasaulē ar anonīmajām dāvanu kartēm mēdz apmaksāt imigrantu darbu. Savukārt pirms pāris gadiem Lielbritānijā kāda banda ar zagtu kredītkaršu datiem bija iegādājusies 750 000 britu mārciņu vērtas iTunes dāvanu kartes, ko tālāk pārdeva eBay. Ierobežotā klienta identificēšana rada bažas kriminologiem, ka dažādas manipulācijas ar e-naudas palīdzību nākotnē tikai pieaugs.

«Ja 11. septembra notikumos teroristi būtu lietojuši priekšapmaksas kartes, lai segtu savus izdevumus, nekas no finansējuma pēdām nebūtu atrodams,» teikts ASV Valsts kases departamenta pētījumā.

Bitcoin «kaļ» e-raktuvēs

Jaunu norēķinu areālu paver Bitcoin (neoficiāls saīsinājums BTC) - digitālā jeb kriptovalūta, kas nav piesaistīta nevienai valstij. Naudas emitēšanas politisko robežu nojaukšana, decentralizācija un lietojums šaurā «savējo» lokā - tāda 2009. gadā bija japāņa Satosi Nakamoto pamatideja. Jaunas e-monētas rada ar digitālo «raktuvju» palīdzību. Drīzumā tiks izdota pirmā starptautiski akceptētā Bitcoin debetkarte. Jau pašlaik ar Bitcoin var nopirkt dažādas preces, kas atrodamas, piemēram, vietnē bitmit.net. Savukārt pērn ASV lielu skandālu radīja anonīmais «kontrabandas tirgus laukums» Silk Road (saukts arī par tumšo eBay), kur, izveidojot profilu, ar Bitcoin bija iespējams iegādāties narkotikas.

L. Pļaviņa informē, ka Bitcoin Latvijā nav ne licencēta, ne uzraudzīta, tā nav arī nekur citur pasaulē reģistrēta reāla iestāde, bet gan norēķināšanās līdzeklis interneta lietotājiem. Viņa uzsver, ka Bitcoin bieži izmanto nelegāliem darījumiem, piemēram, narkotiku iegādei, jo tā nodrošina anonimitāti. Bitcoin var brīvi iegādāties internetā izveidotās Bitcoin biržās, kas nav likumīgi veidojumi nekur pasaulē.

Nesen tika aizvērts interneta hedžfonds, kas darbojās tikai pēc ielūgumu principa un ko administrēja kāds personāžs pirateat40. Hedžfonds savāca apjomīgus «ieguldījumus» un kopā ar visu «pirātu» pazuda interneta digitālajās tālēs.

Bitcoin ir noteikts kopējais apjoma limits - 21 miljons BTC. Tiek lēsts, ka šādu apjomu digitālajās «raktuvēs» varētu izkalt aptuveni 10 gadu laikā. Pašlaik apgrozībā ir vairāk nekā deviņi miljoni Bitcoin - aptuveni 96 miljonu USD (apmēram 54 miljoni latu) vērtībā. Šaurā lokā Bitcoin tiek apspriests arī Latvijas interneta lietotāju vidē.

Tomēr arī bezkontakta maksājumu kartes savulaik šķita kaut kas neiespējams, bet tagad tās kļūst par progresīvu «statusa» lietu. Pieļaujams, ka ar kādu no jaunākajiem e-naudas veidiem drīzumā tuvējā veikaliņā samaksāsim par kafiju un rīta avīzi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

E-nauda arī Latvijā

Latvijā darbojas 14 elektroniskās naudas iestādes, kuras ir tiesīgas emitēt elektronisko
naudu
Elektroniskās naudas iestādes tiek uzraudzītas, vērtējot šo iestāžu darbības
atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasot iesniegt dažāda veida
informāciju, tai skaitā regulārus pārskatus par emitētās elektroniskās naudas
apjomiem
Latvijā elektroniskās naudas iestāžu likvīdo aktīvu kopsumma 2011. gada beigās
bija 4,3 miljoni latu

Kas ir Bitcoin

Bitcoin 2009. gada sākumā izgudroja Satosi Nakamoto (iespējams, tas ir pseidonīms)

Bitcoin tiek «emitēts» e-kaltuvēs

Bitcoin kurss svārstījies no USD 1 BTC:1 līdz pat USD 1 BTC:31. Pašlaik interneta resursos 1 BTC maksā USD 10-11 (Ls 5-6)

Kopējais apjoma limits - 21 miljons BTC

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vienotībai priekšā riskantas izspēles

Par scenārijiem, kā varētu attīstīties koalīcijas partneru attiecības, un dažādiem ministru sastāva restartēšanas modeļiem, kas varētu novest pie koalīcijas paplašināšanas vai valdības krišanas,...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?