Eiropas gaisa kontroles dienesti vēsta, ka otrdien notika ap 14 000 no plānotajiem 27 000 reisu. Tas ir daudz labāks rezultāts nekā krīzes sākumā, kad notika tikai ap 4000 reisu dienā. Otrdien tika atvērta Itālijas, Francijas, Šveices un vairāku citu valstu gaisa telpa.
Tomēr lidojumi joprojām bija ierobežoti Lielbritānijā, Īrijā un Skandināvijas valstīs. Joprojām slēgtas Londonas lidostas, ieskaitot Eiropas lielāko lidostu Hītrovu. Pilnībā nav izdevies atjaunot arī transatlantisko aviosatiksmi, jo vairākas lidsabiedrības nevēlas riskēt un lidot uz Eiropu.
Lai gan gaisa satiksme Eiropā pamazām atgūst normālu ritmu, nav skaidrs, ko iesākt ar pasažieriem, kas bija reģistrējušies uz kādu no gandrīz 100 000 nenotikušo reisu. Atcelto reisu pasažieriem tiek piedāvāts iegādāties jaunu biļeti vai gaidīt, līdz atbrīvosies kāda vieta lidmašīnā, informē AP.
Meteorologi prognozē, ka nedēļas otrajā pusē vulkāna pelnu mākonis varētu izklīst, tādēļ gaidāma stāvokļa uzlabošanās. Vēja virziena maiņa varētu novirzīt pelnu mākoni uz Arktikas vai Ziemeļamerikas pusi. Otrdien gan pienāca ziņas par jauna mākoņa tuvošanos Eiropai.
Lidsabiedrības tikmēr meklē veidus, kā izvairīties no pelnu mākoņa. Viens no priekšlikumiem ir lidot zemākā augstumā, taču ir grūti īstenojams, jo lidmašīnām būtu daudz lielāks degvielas patēriņš, palielinātos arī sadursmes risks.
Atcelto reisu dēļ lidsabiedrības cietušas lielus zaudējumus, tādēļ arvien biežāk izskan kritika par varas iestāžu lēmumu pilnībā apturēt gaisa satiksmi.
Daudzi pasažieri piekrīt, ka lēmums bija pareizs, jo nedrīkst riskēt ar cilvēku dzīvību. «Neviens negrib būt pirmajā lidmašīnā, kas nokristu vulkāna pelnu dēļ,» aģentūrai Reuters stāsta britu uzņēmējs Kriss Tomass, kurš atceltā reisa dēļ samaksājis 2000 dolāru par braucienu automašīnā no Madrides uz Parīzi.