Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs zina teikt, ka kopējā eksporta kritumu galvenokārt noteica sarukums metāla izstrādājumu (par 19% gada laikā), transportlīdzekļu (36%), kā arī pārtikas produktu (galvenokārt dzērienu un piena produktu - attiecīgi par 34% un 8%) eksportā. Savukārt kopējo eksportu palīdzējis stutēt mašīnu un iekārtu eksporta pieaugums par 8%, kā arī koka izstrādājumu pieaugums par 4%.
Vienlaikus jāpiebilst, ka situāciju nav vērts pārāk dramatizēt, jo gada astoņos mēnešos kopumā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas eksports spējis palielināties gandrīz par 2%.
Deflācija neapdraud
Viens no lielākajiem satraukumiem, ko darījumu pasaule piedzīvoja šā gada sākumā, bija saistīts ar vispārējas deflācijas draudiem, kas ierindas patērētājam nozīmē iespēju kaut ko iegādāties lētāk, taču uzņēmējdarbības vidē var izvērsties par nepatīkamu procesu, kurš var novest pie pieprasījuma samazināšanās un kopējās maksātspējas krituma, līdz ar to izraisot arī ekonomikas vispārēju stagnāciju. Tiesa, pagaidām daļai Latvijas uzņēmumu vispārēja inflācijas piebremzēšanās pasaulē, kas notikusi, pamatā pateicoties izejvielu cenu kritumam, nākusi par labu, jo ļāvusi samazināt gan pašu izmaksas, gan arī potenciālajiem patērētājiem ietaupījusi naudu uz siltumenerģijas un degvielas izmaksu rēķina.
Taču arī Latvijā ir vairāki ražošanas sektori, piemēram, jau medijos daudz minētā metalurģija un kurināmās koksnes ražotāji, kuriem cenu kritums preču biržās par labu nenāk. Tomēr kopumā situācija pagaidām ir labvēlīga. Jautāts, vai pastāv liela iespējamība, ka saistībā ar ražotāju cenu kritumu Latvijas eksports naudas izteiksmē šogad samazināsies, Nordea bankas Latvijā ekonomikas eksperts Gints Belēvičs teic, ka šobrīd nav pamata par to domāt, jo eksporta dati faktiskajās cenās kopumā uzrāda pieauguma tendenci.
«Ir atsevišķi mēneši, kad pieaugums ir negatīvs, taču kopumā eksports turpina mērenu izaugsmi,» piebilst Nordea speciālists. Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš izsaka viedokli, ka pēc līdzšinējiem datiem tā neizskatās, turklāt lielā graudu raža padara šo varbūtību vēl mazāku. Runājot par atsevišķām eksportējošajām nozarēm, viņš teic, ka apstrādes rūpniecība šogad varētu augt par kādiem 5-6%. Savukārt lauksaimniecībai un mežsaimniecībai gada pirmā puse nebija labvēlīga, taču otrā puse to varētu kompensēt. Vienlaikus sarūk tranzīta apjomi, taču pārējās pakalpojumu nozares eksporta rādītāji esot labi. Pēc Latvijas Bankas informācijas, pakalpojumu eksports gada astoņos mēnešos vainagojies ar 4,4% vērtu kāpumu.
Krievijas tirgu aizstāj
Neraugoties uz to, ka Krievijas noteiktās sankcijas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārtikas nozares ražojumiem iecirtušas ievērojamu robu, fakts, ka eksporta apjomi šogad kopumā uzrādījuši pieaugumu, pierāda to, ka mūsu austrumu kaimiņvalsts tirgus pamazām tiek aizstāts ar citiem tuvākiem un tālākiem tirgiem. G. Belēvičs stāsta, ka no Latvijas preču noieta galvenajiem tirgiem nozīmīgu pieaugumu šogad uzrāda Lietuva, Čehija, Lielbritānija, Nīderlande un Dānija. «Lai gan ne visās ES valstīs Latvijas preču eksports palielinās, kopumā tendence ir tāda, ka tirdzniecības bilancē samazinās Krievijas un NVS valstu īpatsvars par labu ES tirgum. Šāda tendence skaidrojama gan ar to, ka uzņēmēji pārorientējas uz rietumu tirgiem, gan ar mazliet labāku, nekā gaidīts, ekonomisko izaugsmi Eiropā, it īpaši Lielbritānijā,» konjunktūru raksturo Nordea eksperts. Viņaprāt, lielā mērā pateicoties rekordlielajiem graudu ražas apjomiem, šogad varētu palielināties ārējā tirdzniecība ar Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm, it īpaši Alžīriju, Ēģipti un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Savukārt P. Strautiņš izsaka viedokli, ka nākotnē varētu būt lielāka eksporta daļa uz valstīm, kuru daļa pasaules ekonomikā ir lielāka nekā mūsu eksportā patlaban. Tās vispirms būtu ASV, Japāna un pēc tam dažādas jaunattīstības valstis. «Šobrīd mūsu tirdzniecība ir izteikti reģionāla, bet domāju, ka var gaidīt lielāku Centrāleiropas valstu daļu - Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija šobrīd ir daudz labvēlīgākā biznesa cikla fāzē nekā Eiropa kopumā. Tie ir Latvijai tuvi un diezgan lieli tirgi,» vērtē DNB eksperts.
Runājot par situāciju NVS valstīs, uzņēmēji stāsta, ka interese no Krievijas ir, tikai problēmas sākas brīdī, kad runa ir par priekšapmaksu. Pēc energofirmas Jauda komercdirektora un valdes locekļa Ivara Eniņa teiktā, lielā atkarība no Krievijas turpina smagnējumu uzturēt arī Ukrainas un Baltkrievijas tirgos. «Baltkrievijā ir tā, ja vietējais uzņēmums var nodrošināt līdzvērtīgu piedāvājumu importētai produkcijai, tas tiek visādi atbalstīts, to vidū arī ar nodokļu atlaidēm. Baltkrievijai ir problēma ar valūtas ieņēmumiem. Tāpēc bieži vien ārvalstīs kaut ko var nopirkt tikai tie uzņēmumi, kuriem ir valūtas ieņēmumi,» kaimiņvalsts tirgus nianses raksturo I. Eniņš. Viņa pārstāvētais uzņēmums pēdējā laikā aktivizējies Lietuvā, bet Baltijas jūras reģionā augošākais tam ir Somijas tirgus, kur Jauda veic piegādes vietējiem elektrotīkliem. I. Eniņš stāsta, ka saistībā ar ekonomikas lejupslīdi Somijas valdība veic ekonomikas sildīšanas pasākumus, tādējādi ir iespējas piegādāt produkciju vietējam enerģētiskajam sektoram.
Kāpums par 3%
G. Belēvičs uzskata, ka šogad preču eksports varētu pieaugt apmēram par 3%. Viņaprāt, lielākos eksporta kāpumus šogad varētu piedzīvot graudkopības nozare. G. Belēvičs arī uzsver, ka labi joprojām turpina klāties koksnes un koka izstrādājumu eksportam. Vērā ņemams pieaugums, pēc speciālista domām, būs arī metāla izstrādājumu eksportam. Šobrīd arī datoru un elektronisko iekārtu ražotājiem veicas labi, un šī nozare uzrāda atzīstamus eksporta pieauguma tempus.
Apmēram 3% vērtu eksporta kāpumu šogad sagaida arī P. Strautiņš. Pēc viņa domām, eksports par 10% lielāks nekā pērn šogad varētu būt augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem. «Līdzīgs pieaugums būs tūrisma un biznesa ceļojumu pakalpojumos,» prognozē DNB bankas eksperts.