Vienīgā skola rajonā
N. Ušakovs uzsver, ka iepriekšējos gados nopietni strādāts pie izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas un kopš 2009. gada Rīgā slēgtas 25 skolas. Rezultātā no 140 skolām pašlaik palikušas 115. «Ņemot vērā to, cik daudz šajos septiņos gados ir izdarīts, mums vairs nav nevienas mācību iestādes, kur būtu nepieciešama kaut kāda optimizācija. Mums skolu tīkls ir sakārtots,» uzsver domes priekšsēdētājs. Neesot nepieciešamības arī kādai skolai mainīt izglītības pakāpi, piemēram, atsakoties no vidusskolas klasēm. Mērs gan piekrīt, ka ir skolas, kurās pēc Rīgas mēroga nav liels skolēnu skaits, taču tad tās ir, piemēram, vienīgās latviešu skolas mikrorajonā. Ja šo skolu nebūs, bērniem būs jādodas uz citu apkaimi, kas nav pareizi, pat neskatoties uz sabiedriskā transporta pieejamību un brīvbiļetēm, uzskata N. Ušakovs. Kā piemēru viņš min vienīgo latviešu skolu Sarkandaugavā - Rīgas 28. vidusskolu, kur pērn mācījušies 318 skolēni un viņiem tad būtu jābrauc uz centru. N. Ušakovs sola darīt visu, lai šādas skolas saglabātu. Viņš nenoliedz, ka būtu labi, ja visās vidusskolās būtu ministra minētie 800 bērni, bet tad būtu problēma arī ar skolu ēkām, jo atbilstoši jaunajiem normatīviem ne visas tik lielam skaitam bērnu vispār ir piemērotas. «Rīgas apstākļos, ņemot vērā gan ēku, gan apkaimju specifiku, 500 līdz 600 bērnu skolā ir diezgan labs rādītājs,» uzskata mērs. Saskaņā ar pagājušā gada datiem šādam rādītājam gan neatbilst 22 pašvaldības padotībā esošas vidusskolas, turklāt - neskaitot minoritāšu, piemēram, ebreju, lietuviešu, igauņu un poļu skolas.
K. Šadurska argumenti pārliecina pašvaldības opozīciju. Kā Dienai sacīja Sarmīte Ēlerte (Vienotība), Rīgas skolu tīkls šobrīd nav sakārtots, taču, lai analizētu kopējo situāciju, pieprasīti dati no RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta. «Rīga nav mazs ciematiņš, kurā ir vienīgā skola un nākamā ir 50 km attālumā. Rīgā ir sabiedriskais transports, un skolas ir sasniedzamas,» saka deputāte. Viņa uzskata, ka kopā ar profesionāļiem būtu jāsaprot, kāds ir optimālais bērnu skaits skolā, bet sliecas domāt, ka tas grozās ap K. Šadurska minētajiem 800 skolēniem vidusskolā.
Arodbiedrība aizstāv
Tomēr Rīgas domes (RD) pusē šoreiz ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Tās vadītāja Inga Vanaga Dienai atzīmēja, ka iepriekšējos gados RD tiešām ir darījusi daudz, lai skolu tīklu sakārtotu. Viņa arī slavē domi par to, ka daļā bijušo skolu ēku iekārtoti bērnudārzi un jaunrades centri, un atbalstoša pozīcija arodbiedrībai ir arī par RD lēmumu vērsties Satversmes tiesā saistībā ar skolotāju algu modeli. Arodbiedrība līdzīgu aicinājumu izplatījusi arī saviem biedriem - ja kāds no skolotājiem uzskata, ka līdz ar jauno apmaksas modeli viņa tiesības ir pārkāptas, var vērsties pie LIZDA pēc palīdzības. I. Vanaga piebilst, ka iepriekš brīdinājusi arī valdības pārstāvjus, ka līdz ar šo modeli pastāv lieli tiesvedības riski. «Negribētos domāt, ka Rīgas dome lieki šķiestu laiku un arī finanšu resursus,» piebilda LIZDA priekšsēdētāja. RD vēršas pret noteikto skolēnu un skolotāju proporciju, no kā izriet, ka viens skolēns Rīgā valsts budžetā mēnesī izmaksās 68,22 eiro, kamēr citur - 72,62 eiro.
Oficiāli Satversmes tiesā RD gan vēl nav neko iesniegusi. N. Ušakovs norāda, ka tas varētu notikt desmit dienu laikā. Tomēr jāatgādina, ka tas nebija vienbalsīgs RD lēmums, un S. Ēlerte uzskata, ka arī pārlieku politizēts. Domniekiem sēdē nav bijusi iespēja spriest par to, cik šāds iesniegums būtu pamatots, jo tas vēl nav bijis sagatavots. Savukārt zem iesnieguma tika vākti paraksti tikai no deputātiem, kas pārstāv Saskaņu un Gods kalpot Rīgai. Tas skaidri norādot uz politisku akciju. Arī K. Šadurskis Dienai jau iepriekš ir uzsvēris, ka tas ir tikai un vienīgi politisks lēmums bez jebkāda pamata.
Jāpiebilst - lai gan septembris jau sācies, dati par skolēnu skaitu šajā mācību gadā vēl tikai tiek apkopoti. Kad tie būs zināmi, būs arī skaidrs, cik lielu atalgojumu skolotāji šogad saņems.