Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Pirmdiena, 11. novembris
Rainers, Nellija, Ojārs

Gan atpūta pludmalē, gan tālas zemes, gan svētki kaimiņos

Februāris ir īstais laiks domāt par atvaļinājumu. Viena no iespējām - tuvāks vai tālāks ceļojums, jo daudziem cilvēkiem šķiet, ka pa īstam var atpūsties tikai tad, kad tiek pamesta ierastā vide. Latvia Tours ceļojumu indeksa dati liecina, ka tuvākā gada laikā 32% Latvijas iedzīvotāju gatavojas doties ceļojumā ārpus mūsu valsts, 9% jau ir konkrēts plāns ceļojumam, bet citiem vēl tikai idejas. Kurp doties šosezon?

Plāno laikus

Par to, ka ceļotgribētāju ir daudz, liecina tūrisma izstāde Balttour, kas ir viens no apmeklētākajiem izstāžu rīkotājsabiedrības BT1 organizētajiem pasākumiem. Šogad trīs dienās tajā bija pulcējušies vairāk nekā 850 tūrisma uzņēmumu un to pārstāvji no 41 pasaules valsts. Iepazīt jaunākos un labākos tūrisma nozares piedāvājumus bija ieradušies vairāk nekā 26 tūkstoši interesentu, no kuriem 5,3 tūkstoši bija tūrisma nozares profesionāļi un aicinātie viesi. Kāds sausais atlikums?

Tūrisma nozares uzņēmuma Jēkaba ceļojumi valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis izstādi gadatirgu Balttour vērtē pozitīvi. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente Kitija Tigule uzskata, ka, lai gan elektroniski ir iespēja iegūt informāciju par ceļojumu maršrutiem un atpūtas iespējām, tomēr tikties aci pret aci ceļotājiem un braucienu organizatoriem ir svarīgi. «Iedzīvotāji ir gatavi ceļot un aktīvi izmanto piedāvājumus, tā liekot tūrisma nozares uzņēmējiem iespringt un izdomāt aizvien jaunus piedāvājumus,» uzsver K. Tigule.

Tūrisma eksperti uzsver, ka vislielākā interese patlaban ir par tā dēvētajiem pagarinātās nedēļas nogales ceļojumiem, kā arī par atpūtu pludmalē, kas papildināta ar iespēju apskatīt interesantus dabas objektus. Visbiežāk ceļotāji izmanto lidmašīnu - 45% no pagājušajā gadā ceļojušajiem -, 22% ceļo ar savu transportu, 18% dodas ekskursijās grupās ar autobusu, ar kuģi ceļo 11%.

Pārlaist ziemu

Jēkaba ceļojumu un grāmatnīcu tīkla Jānis Roze veiktais ceļotāju paradumu pētījums rāda, ka gada aukstajā laikā teju puse Latvijas ceļotāju - 46% - vēlas doties braucienā uz siltajām zemēm, puse tūristu ceļojumā laiku kavē, lasot grāmatas.

Patlaban lielāka interese ir par grupu ceļojumiem, mazāka - par čarteriem jau ierastajos virzienos. Atturības iemesls - vēl atmiņā labi esošie notikumi Ēģiptē, kas saistīti ar Krievijas lidmašīnas bojāeju.

Ziemas periodā populāras ir tādas siltās zemes kā Indonēzija, Taizeme, Šrilanka un Karību jūras baseina valstis. Savukārt neprognozējamajā Latvijas vasarā ļoti populāri ir siltumu meklēt Grieķijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Bulgārijā un arī Francijā, novērojusi tūrisma firmas Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Tomēr ir arī tādi ceļotāji, kuri gada aukstajā laikā interesējas par vēl aukstāka klimata zemēm, piemēram, Skandināviju, Islandi.

Ceļotājiem patlaban ir maza interese par jau zināmo un pazīstamo Eiropu, un tūrisma aģentūru uzdevums ir tur atrast neparastākus apskates objektus, notikumus un pasākumus. Lielās pilsētas grupu braucieniem vairs nav īpaši aktuālas, jo turp aizceļot nav problēmu individuāli, daudz lielāks pieprasījums, izvēloties grupu ceļojumu, ir pēc dabas objektiem - kalniem, ūdenskritumiem - un tādiem skatiem, kādu nav Latvijā. Pirms dažiem gadiem populārs bija mīts, ka kruīzos ar kuģi dodas pensionāri, taču tagad par šo ceļojumu un atpūtas veidu ir aizvien augoša interese dažādās vecuma grupās. «Ārzemju partneri jau ir pamanījuši un zina, ka ceļotāji no Latvijas nav pludmalē gulētāji, viņi grib arī daudz redzēt un izzināt,» uzsver K.Tigule un turpina: «Ceļotāji ir ļoti dažādi, tāpēc jāmeklē iespējas apmierināt dažādus komforta līmeņus, piedāvājot gan atpūtu daudzu zvaigžņu viesnīcās, gan šūpuļtīklā starp divām palmām.»

Drošība ir svarīga

Svarīgi pašlaik brauciena izvēlē ir nevis laikapstākļi, bet ģeopolitiskā situācija. «Ceļotājiem viens no pirmajiem jautājumiem ir - vai tur ir droši. Atturīga attieksme ir pret ceļojumiem uz vairākām arābu zemēm,» zina teikt U. Alksnis un piebilst, ka «savukārt Malaizija, Maroka ir pieprasīti ceļojuma galamērķi un tur nav nekādu problēmu».

Ārlietu ministrijas konsulārajā daļā ir ziņas par karstajiem punktiem, un daudzi izmanto iespēju pirms došanās tālākā ceļā šo informāciju izzināt. Var arī ielādēt savā Android vai Apple viedtālrunī mobilo aplikāciju Ceļo droši.

Par apdrošināšanos pirms ceļojuma vairs neviens nediskutē, bet uzskata par vajadzīgu. Ja persona ir apdrošinājusies, ekstremālos gadījumos palīdzību sniedz un noteiktas izmaksas atbilstoši apdrošināšanas polisei sedz attiecīgā apdrošināšanas kompānija.

Ceļotājiem ir būtiski noskaidrot arī to informāciju, ko sniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Informāciju par tūrisma firmu vērts meklēt arī tūrisma aģentu un tūrisma operatoru reģistrā - TATO datubāzē -, it īpaši par jaunu tūrisma firmu, kas tikko parādījusies tirgū. Kā informē Kitija Tigule, ik gadu tūrisma biznesā ienāk aptuveni piecas firmas un tikpat daudz arī pazūd, savukārt nopietnās aģentūras strādā jau vairāk nekā 20 gadu. «Brīnumi nenotiek, un, ja tiek piedāvāti lēti ceļojumi, vajag pārliecināties par solījumu pamatotību,» teic K. Tigule.

Izzināt un atpūsties

Tūrisma ekspertu novērojumi liecina, ka ceļotāji pēc jauniem iespaidiem patlaban dodas tā sauktajos piedzīvojumu ceļojumos, tas ir, tāda veida ceļojumos, kuros ir iespēja izkāpt no klasisko ceļojumu komforta zonas un būt tuvāk vietējai kultūrai. «Ir ceļotāju grupa, kas vēlas mērenus piedzīvojumus apvienot ar atpūtu brīnišķas dabas ielokā, šie tūristi izvēlas Gruziju, Armēniju vai Portugāli. Ir ceļotāju grupas ar ļoti konkrētām interesēm, piemēram, pieredzējušus ceļotājus vilina eksotika, dažiem tie ir pārgājieni džungļos, citiem komunisms Ziemeļkorejā, kāpiens Vjetnamas augstākajā kalnā, kalnu gorillu rezervāta apmeklējums Ugandā, vēl citi vēlas ceļojumus uz valstīm, kurās var mēģināt izprast Latvijā mazpazīstamas reliģijas, atjaunojusies interese par Indiju,» stāsta U. Alksnis un piebilst, ka atkal atgriezusies interese par ceļojumiem uz Krieviju.

«Grūti pateikt, kā būs ar Pēterburgu. Brauciens nav tāls, un tāpēc ceļotāji to ieplāno pēdējā brīdī,» norāda U. Alksnis. Viss labais ir sen aizmirsts vecais, un tiek atjaunota ideja par kalnu turiādēm, kā pirmo piedāvājot uzkāpšanu Kazbekā no Gruzijas puses.

Latvia Tours jaunumu sarakstā ir Namībija. «Dabas tūrisms, trekingi, piedzīvojumu pārgājienu tūrisms, ne tikai pasīvi vērot, bet aktīvi piedalīties - tas ir populāri,» saka I. Keiša. Panamas kanāla kruīzā divu nedēļu laikā tiek pabūts gan pludmalēs, gan koloniālā stila pilsētā, gan banānu plantācijās, gan lietus mežos.

Iecienīti ir arī ceļojumi uz Baltijas kaimiņvalstīm - Igauniju un Lietuvu, turklāt prioritāte vairs nav ierasto tūrisma objektu apskates maršruti, bet atpūta spa kūrortos, pasākumi bērniem, vietējo svētku un citu interesantu notikumu apmeklēšana. «Baltijas apceļošanā ir bezgalīgas iespējas,» uzskata K. Tigule. Uz kaimiņzemēm - Igauniju un Lietuvu - aizvien populārāk kļūst doties tā dēvētajos pagarinātās nedēļas nogales ceļojumos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ceļotāju plāni

Tuvākā gada laikā 32% Latvijas iedzīvotāju plāno doties ceļojumā ārpus Latvijas.
25% Latvi jas iedzīvotāju savā nākamajā ceļojumā plāno tērēt vairāk naudas, 44% plāno tērēt tikpat, cik iepriekš.
42% iedzīvotāju pēdējā gada laikā bijuši ārzemēs. Gandrīz puse (43%) no ceļotājiem par ceļojumu maksājuši no līdzekļiem, kas tikuši īpaši krāti; tikai 1% ceļotāju izmaksu segšanai ņēmuši kredītu vai naudu aizņēmušies.
Avots: Latvia Tours ceļojumu indekss

Ceļamērķi

Atbildes uz jautājumu: «Kāds bija pēdējais atpūtas ceļojums ārpus Latvijas?»
Ekskursijas: 50% no aptaujātajiem
Atpūta pie jūras: 29%
Atpūta dabā: 17%
Aktīvā atpūta: 12%
Makšķerēšana, medības: 5%
Ārstniecība, veselības atgūšana: 5%
Koncertu, festivālu apmeklējumi: 3%
Cits atpūtas veids: 13%
Grūti pateikt: 1%
Avots: Latvia Tours ceļojumu indekss

Bez nosaukuma

Latvijas reģionālie tūrisma informācijas centri nosaukuši astoņus Latvijas tūrisma objektus, kuri noteikti būtu jāapmeklē katram Latvijas iedzīvotājam un ārvalstu viesim.
Vidzemē: Veczemju klintis ar jaunatvērto kempingu un restorānu. Krāšņie smilšakmens atsegumi, kas, jūras viļņu apskaloti, katru gadu maina izskatu un īpaši koši rotājas sārtajā saulrietā, tiek uzskatīti par vienu no skaistākajiem dabas objektiem Latvijas piekrastē. Alūksnes Pilssalas komplekss ar centrālo objektu - Livonijas ordeņa pilsdrupām. Kopš pagājušā gada tūristi tur var apskatīt pilsētu no putna lidojuma, jo Pilssalas kompleksā ir uzcelts ugunsnovērošanas skatu tornis.
Kurzemē: Liepājas koncertzāle Lielais dzintars - jaunākā akustiskā koncertzāle Latvijā. Šīs laikmetīgās arhitektūras ēkas pamatvērtība ir izcilā akustika. Lielais Ķemeru tīrelis - viens no lielākajiem sūnu purviem Latvijas piekrastē. Lielu popularitāti ir iemantojusi tīreļa koka laipa. Šī gada jaunums ir Purvubrideji.lv - tīrelī tiek organizēti pārgājieni un izglītojoši pasākumi, lai to dalībniekiem - gan pieaugušajiem, gan bērniem - parādītu purva burvību no mazzināma skatpunkta.
Zemgalē: Rundāles pils - izcilākais baroka un rokoko arhitektūras piemineklis Latvijā, kas šogad svinēs 280 gadu jubileju. Tiks atvērta jauna telpa klasicisma stilā un divas jaunas izstādes. Protams, netrūks arī koncertu un festivālu, un tradicionālie Dārza svētki jūlija sākumā solās būt īpaši krāšņi - ar ziedu izstādēm un plašu izklaides programmu. Tērvetes dabas parks, kurā izvietotās koka skulptūras un iekoptās pastaigu takas, tilti un laipas pār Tērvetes upes senleju atbraucējus ieved latviešu rakstnieces Annas Brigaderes pasaku valstībā. Šis parks, kas atzīts par izcilāko Eiropas tūristu galamērķi Latvijā, piedzīvojis vairākus jaunumus - uzcelts 39 metrus augsts skatu tornis, no kura paveras skats uz Zemgales plašumiem, izveidotas Laimīgās zemes gaisa takas, kurās bērni var iejusties Sprīdīša tēlā, kā arī uzbūvēts Latvijā vēl neredzētas konstrukcijas gājēju tilts, kas krēslas stundās tiek bagātīgi izgaismots.
Latgalē: Rēzeknē - Latgales vēstniecība Gors, kurā notiek koncerti, teātra izrādes, mākslas izstādes, kinoseansi, semināri un konferences, kā arī ir restorāns dzīves baudīšanai un rotaļu telpa bērniem. Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrs, kas atrodas Daugavpils cietokšņa Artilērijas arsenāla ēkā. Centrs nemitīgi piedāvā jaunas un daudzveidīgas mākslas darbu izstādes. Šī ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kurā var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pievilcīgākā dibena daļa

Lai cik ļoti tas nepatiktu feministēm, sievietes augums allaž piesaistījis heteroseksuālu vīriešu un bieži vien arī citu sieviešu uzmanību. Jo īpaši atsevišķas tā daļas. Piemēram, pēcpuse ieinteresē...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?