Vismaz pagaidām ministrija vēl nerunā par pacientu līdzmaksājumu celšanu - gan par ambulatorajiem pakalpojumiem, gan par uzturēšanos slimnīcā.
Ministrija vēl veic konkrētus aprēķinus, tomēr jau tagad zināms - pacientiem, visticamāk, būs jārēķinās ar garākām rindām uz izmeklējumiem un konsultācijām poliklīnikās, jo plānots samazināt kvotas, Dienai stāsta ministrijā. Tas nozīmē, ka par valsts naudu mediķu pakalpojumi būs pieejami mazākam skaitam pacientu. Tas attiecas arī uz stacionāro aprūpi, iespējams, pat vēl lielākā mērā.
Slimnīcām arī samazinās tarifus - cenu, par kādu valsts pērk slimnīcas pakalpojumus. Pagaidām nav iecerēts izņemt no valsts kompensēto pakalpojumu groza plānveida ķirurģiskās operācijas. «Plānojam pēc iespējas nesamazināt pieejamību tieši ambulatorajiem izmeklējumiem, tas ir reformas pamatā - pārlikt finansējumu un uzsvaru uz ambulatoro aprūpi,» saka ministrijas pārstāve Egita Pole. Jau vēstīts, četros gados esošo 59 slimnīcu vietā būs 24, taču jau septembrī puse no 25 lokālajām daudzprofilu slimnīcām varētu turpināt darbu kā aprūpes slimnīcas.
Trīs miljonus latu iecerēts ietaupīt uz valsts kompensējamo medikamentu rēķina. Kā tas izpaudīsies, VM pagaidām neatklāj. Tiesa, jau no 1.marta kompensējamajiem medikamentiem valsts segtā daļa saruka, ceļot pacienta līdzmaksājumu daudzās diagnožu grupās divas un pat divarpus reižu.