Ekonomikas ministrijā (EM) pašlaik top ziņojums Ministru kabinetam, kurā tiks piedāvāts tuvākajā laikā elektroenerģijas tirgu atvērt pilnībā, iespējams, nākamā gada otrā pusē, un tas nozīmē, ka ne vien uzņēmumiem (patlaban tirgus ir atvērts lielajiem patērētājiem, no rudens - visiem uzņēmumiem), bet arī iedzīvotājiem būs pienākums izvēlēties kādu no tirgū esošajiem elektroenerģijas tirgotājiem. Spekulatīvs pagaidām paliek jautājums - kāda būs elektrības cena pēc tirgus atvēršanas.
Meklēsim izdevīgāko
Iespējams, Latvijā jau pēc gada varētu noslēgties elektroenerģijas tirgus atvēršanas pēdējais posms, kas tieši attieksies uz mājsaimniecībām - tātad katru no mums. Pabeidzot elektroenerģijas tirgus atvēršanu, vairs nebūs regulēta elektroenerģijas gala tarifa. Tas nozīmē, ka arī mājsaimniecības vairs nepirks elektroenerģiju par regulētu tarifu, bet mums būs pienākums izvēlēties kādu no elektroenerģijas tirgotājiem par vienošanās cenu, - informē Dins Merirands, EM Enerģētikas departamenta direktors.
Pārmaiņas var salīdzināt ar situāciju mobilo sakaru tirgū - sākotnēji piedāvājums bija šaurs, vēlāk konkurence pieauga un plašāks kļuva arī piedāvāto tarifu klāsts - pauž Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss. Viņš uzsver, ka pāreja nebūs sarežģīta - tikai viena zvana vai e-pasta attālumā. Nekādas tehniskas pārmaiņas (skaitītāju maiņa vai kabeļu ievilkšana) no iedzīvotāju puses nebūs nepieciešamas. U. Bariss ir pārliecināts, ka visi tirgus dalībnieki, kas vēlēsies, lai mājsaimniecības kļūst par to klientiem, noteikti laikus informēs par iespējām izvēlēties attiecīgo pakalpojuma sniedzēju.
D. Merirands un U. Bariss mierina konspirācijas teoriju piekritējus - tirgus atvēršana nenotiekot «kāda augstāka spēka uzdevumā», neesot tā, ka turpmāk ar cenu varēs manipulēt tiktāl, lai vispār nevarētu atļauties ieslēgt gaismu vannasistabā.
Cik maksāsim?
Neviena no pusēm pašlaik nevar precīzi pateikt, cik nākotnē maksāsim par elektrību, sadārdzinājumam nevajadzētu būt dramatiskam, iespējams, 10% robežās. EM norāda - līdzšinējā pieredze liecina, ka cena, par kādu tirgus dalībnieki varēja pirkt elektroenerģiju, kopumā ir bijusi līdzīga vai zemāka par regulētajos tarifos iekļauto elektroenerģijas cenu un pēdējās garantētās piegādes cenu. Tādējādi var prognozēt, ka arī nākamajā periodā biržas cenas gada griezumā varētu saglabāties līdzīgas. Pēc EM uzskata, kļūšana par tirgus dalībniekiem neradīs papildu finansiālo slogu lietotājiem, tieši pretēji - izmaksas tirgus dalībniekiem varētu pat samazināties.
KPMG Baltics partneris Stīvs Austviks gan saka: «Atsaucoties uz Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta ziņojumu ES enerģētikas tendences līdz 2030. gadam, ir aplēsts, ka elektrības cena ES nākamajos piecos gados varētu palielināties par 13%.» S. Austviks uzskata, ka Latvijas elektrības tirgus jau pavisam drīz darbosies līdzīgi Ziemeļvalstu elektrības tirgum.
Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot vadītājs Mīkaels Lundins pērn jūlijā Dienai pauda, ka Skandināvijas valstīs pāreja no regulēta tirgus uz brīvu konkurenci notika 90. gados un uzreiz pēc deregulācijas cenas kritās, taču vēlāk tās atkal pieauga. «Daudzi par to bija sašutuši, taču jāuzsver, ka globalizētā ekonomikā arī regulētā tirgū cena pieaug,» teicis M. Lundins.
Tirgu atver strauji
Pašlaik lielākais Latvenergo konkurents atvērtajā tirgū Latvijā ir Igaunijas kompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums SIA Enefit. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers pauž kritisku attieksmi - elektrības tirgus atvēršanas plāns no valsts puses tiek virzīts uz priekšu pārāk strauji, un vienīgais, kas īsti pagūst sagatavoties jaunajai situācijai tirgū, piemēram, tirgus atvēršanai visiem uzņēmumiem no šī gada 1. novembra, ir Latvenergo.
Sarunā ar Dienu J. Bethers pauda, ka iespējamie tirgus atvēršanas plāni jau nākamgad visām mājsaimniecībām Latvijā viņam ir pārsteigums. «Korektāk būtu tik nopietnus jautājumus uz priekšu virzīt ar mazāku steigu. Mājsaimniecības varēs šoruden vērtēt tirgus aktivizēšanu un sekot līdzi, kā veiksies tiem 20 000 uzņēmumu, kam līgumi būs jānoslēdz mēneša laikā,» uzsver J. Bethers. Viņš atsaucas uz EM virzītajiem noteikumu par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu grozījumiem, kas tieši šodien tiek skatīti valdībā un kas paredz no 1. novembra elektrības tīkla atvēršanu visiem Latvijas uzņēmumiem.
Tirgus atvēršanas procesu paredz un tā prasības nosaka Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns BEMIP (Baltic Electricity Market Interconnection Plan). Elektroenerģijas tirgus pakāpeniska atvēršana notiek visā Eiropā, arī Baltijas valstīs, no kurām vistālāk ir tikusi Igaunija. Tur jau nākamā gada sākumā tirgus tiks atvērts pilnībā, un arī visas Igaunijas mājsaimniecības turpmāk pirks elektroenerģiju par mēneša vidējo biržas Nord Pool Spot cenu. Savukārt Lietuvā no 1. janvāra visi lietotāji, kas ir juridiskas personas, kļūs par tirgus dalībniekiem, bet mājsaimniecību cenu regulācija tiks saglabāta līdz 2015. gadam.