Augstskolu reitingi sāk ietekmēt plašāku jomu par pašām augstskolām - diplomu atzīšanu, imigrāciju, augstskolu partneru izvēli u. c. -, tāpēc augstskolas sāk izmantot augsti atalgotus ekspertus, kam jāpaaugstina augstskolas pozīcijas reitingos.
Šādi secinājumi ietverti pētījumā Globālie universitāšu reitingi un to ietekme, ko Latvijas Universitātes profesors, Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) vecākais padomnieks Andrejs Rauhvargers veicis pēc EUA uzaicinājuma. Pētījuma rezultāti tiks prezentēti šodien Ģentē EUA ikgadējā konferencē. Ar tiem varēs iepazīties arī www.eua.be un seminārā, kas 18. aprīlī notiks LU.
Pētījumā konstatēts, ka pēdējos divos gados augstskolu reitingi asi konkurē, tāpēc dažādas aģentūras sākušas patstāvīgi vākt datus par augstskolām, vienlaikus radot un piedāvājot jaunus maksas pakalpojumus: augstskolu klasifikāciju, konfidenciālus salīdzinājumus ar konkurentiem, augstskolu auditus. Reitingi sākuši ranžēt arī valstu augstākās izglītības sistēmas, studentiem draudzīgākās pilsētas utt. Spēcīgā politiķu orientācija uz reitingiem dažviet pasaulē novedusi pie tā, ka valstiski tiek veidota viena vai dažas «pasaules klases universitātes», taču tam vajadzīgie līdzekļi tiek ņemti no pārējām augstskolām, tā graujot augstākās izglītības sistēmu kopumā. Tas notiek Taivānā, Korejā, Malaizijā, Japānā, taču šāds risks ir arī Austrumeiropā.