Jā, skaista gan kompostkaudzē nekā nav, tomēr galvenais, lai tā dod praktisku labumu. Košumdārzā tai it kā nav vietas, bet to var labi noslēpt viesu, garāmgājēju skatieniem. Pagalma pusē, aiz kokiem, krūmiem, saimniecības ēkām. Nākampavasar kaudzes virsotnē var iestādīt ķirbjus, kuru garie dzinumi noslēps kaudzes pārpalikumus un briedinās ziedpumpurus garšīgām rudens ķirbjogām. Ir taču jādomā arī par nākamā rudens priekiem, vai ne?
Mitrums un siltums
Var kraut tradicionālo kaudzi līdz vienu metru augstumā, bet ērtāk to aprūpet un glītāks skats būs, ja kompostēsiet vienkāršā kastē, aizslietnī. Var pirkt arī kompostēšanas konteineri, tvertni.
Kompostkaudzes apakšā daži klāj polietilēna plēvi, kurā ziemā saturu varēs ievīstīt. Varbūt būs glītāk un arī veicinās kaudzes labumu sadalīšanos, jo tādā veidojumā labāk saglabājas siltums un mitrums. Un tieši tas vajadzīgs, lai kaudzes saturs ātrāk sadalās augiem derīgajās barības vielās, ko tie spēs uzņemt no augsnes, kurai kompostu pavasarī piejauksiet. Tomēr labāk, lai viss notiek dabiskos apstākļos - lietus un sniega, saules, vēja ietekmē. Tāpēc arī dārzkopjiem pazīstamā ar zaļajām metodēm strādājošā Ogres dārzniece Ilze Žola un Viļānu puses agronome, augu aizsardzības eksperte Anita Trūpa priekšroku dod smalkiem ogulāju vai citiem vairs nevajadzīgiem zariņiem. Tos salauž vai nedaudz sasmalcina un klāj uz nolīdzinātas zemes kompostkaudzei noskatītajā vietā - tas būs pamats, virs kura klāj nopļauto zāli (kompostu neveidojušie to ber atkritumu konteinerā, būtībā vēl maksājot par zāles likvidēšanu, lai gan tur var sanākt labumi paša dārzam), vairs nevajadzīgos dārzeņu, puķu lakstus, izravētās nezāles (ne visas!), nobirušās koku lapas (bez klātesošu kaitēkļu pazīmēm), ko pilsētās, ciematos pat nedrīkst dedzināt, dārzeņu mizas, augļu, dārzeņu izspaidas u. c. virtuves atkritumus, ja ir, arī kūtsmēslus.
Lai kompostēšanas laikā notiktu visi aerobie procesi, kaudzi ieteicams kraut nesablīvējot, lai mikroorganismu darbībai pietiktu skābekļa. Sākumā izdalās siltums - notiek karšana, komposta kaudzē paaugstinās temperatūra. Karšanas procesā bojā aiziet liela daļa slimību ierosinātāju, bet nezāļu sēklas zaudē dīgtspēju.
Ātrāk, ātrāk!
Visus labumus liek kārtu kārtām un sajauc ar dakšām, lāpstu. Kaudzē ieber kādu lāpstu no iepriekšējā, gatavā komposta, ielej vircu. Pārrakt vēlams ik pēc mēneša vai biežāk - tad komposts gatavosies, labumi sadalīsies ātrāk. Līdz pavasarim siltā ziemā tas būs gatavs - sastāvdaļas sadalījušās irdenai augsnei līdzīgā masā. Ja kaudzi regulāri papildina, process ilgs gadu vai ilgāk (nebeidzams...). Lai to veicinātu, berot kaudzē nākamās labumu kārtas, var piejaukt ātrkompostētāju - preparātu, kurā ir sadalīšanos veicinošas vielas. Tādus ražo Vācijā, Lielbritānijā u. c., kā arī mūsu pašu Bioefekts, kuru Biokompostētāju dārzkopji sauc par labu. Tad vienas sezonas laikā sakrātas augu atliekas pilnīgi pārvēršas kvalitatīvā trūdzemē līdz nākamā gada pavasara sākumam.
Kaudzē saliktos augu atkritumus, kas radušies dobju ravēšanas, kopšanas laikā, nosedz ar mitru zāli, kūdru, augsnes kārtu, zāģskaidām vai plēvi, lai saglabātos mitrums, neaugtu nezāles un noritētu karšanas process. Tad ies bojā arī augu slimību ierosinātāji.
Kas neder kompostam?
Kaudzē nedrīkst likt augļus, ogas, augus vai augu daļas, kur ir kaitēkļi, jo tur tie veiksmīgi attīstīsies un ziemos, bet pavasarī ar daudz lielākiem spēkiem uzbruks kultūraugiem.
Neder cilvēku sausās tualetes saturs - mēs esam radīti dārzam sēšanai, stādīšanai, ravēšanai un dārzeņu apēšanai...
Gandrīz visā Latvijā zirgkastaņu lapas iecienījušas mīnējošās kodes jeb zirgkastaņu raibkodes. Šādas lapas vēlams sagrābt un sadedzināt, bet nekādā gadījumā nelikt komposta kaudzē, lai neveicinātu kaitēkļu savairošanos.
Nav vēlams kompostā likt ābolu tinēju, ābolu zāģlapseņu, plūmju tinēju un zāģlapseņu, pīlādžu tīklkožu, ķiršu mušu un citu kaitēkļu bojātos augļus.
Veģetācijas periodā daudzviet gurķus, tomātus, baklažānus, daudzas dekoratīvās kultūras un citus augus invadēja tīklērces, alotājmušas, baltblusiņas. Šo kaitēkļu bojātās augu daļas ieteicams regulāri izvākt un tūlīt iznīcināt - sadedzināt vai dziļi aprakt zemē ārpus dārza.
Dažviet bumbieru dārzos redzami sarkanoranži izaugumi uz lapām - bumbieru-kadiķu rūsas pazīme. Bīstama slimība. Tādās vietās sagrābtās lapas vēlams sadedzināt vai dziļi ieart zemē.
Viengadīgās nezāles - virza, balandas, ganu plikstiņi, sīkgalvītes jeb sīkziedu galinsogas, vijolītes, ārstniecības matuzāles, saules dievkrēsliņi, ķeraiņu madaras, maura skarenes, blusu sūrenes, tīruma pērkones, tīruma zvēres u. c. Šīs nezāles var likt kompostkaudzē kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. Pāraugušās viengadīgās nezāles, kurām jau attīstījušās sēklas, kopējā kaudzē nevajadzētu likt, labāk sadedzināt - pelnus varēs izmantot dārzā.
Daudzgadīgās vārpatas, gārsas, mīkstpienes, pelašķus, nātres, vībotnes, usnes, ceļtekas, kosas, parastās māllēpes, ložņu gundegas u. c., kam ir spēcīga, liela sakņu sistēma, bet ārstniecības pienenēm jeb cūkpienēm, skābenēm, lielām dzelzenēm, rudens vēlpienēm u. c. ir dziļas mietsaknes, kompostēt nevajag. Ja kādu tomēr iemet kaudzē, pavasarī vajadzēs saturu izsijāt un nesadalījušos sakneņus izlasīt. Tas pats būs jādara arī ar kāpostu saknēm, jo pēdējā laikā arī tās skar slimība.
Var arī dzīvoklī
Bet ko darīt tiem, kam nav piemājas zemes gabala, kur kompostēt? Pasaulē popularitāti ieguvušas vairākas vienkāršas metodes pārtikas atkritumu kompostēšanai mājas apstākļos - bokaši (bokashi - angļu val.) un vermikompostēšana. Bokaši ir kompostēšanas metode, kurā pārtikas atkritumu kompostēšanai izmanto mikroorganismu, kliju un melases maisījumu, lai paātrinātu sadalīšanās procesu un samazinātu kompostēšanas procesā radīto nepatīkamo aromātu, tāpēc šī metode ir piemērota mājas apstākļiem. Turklāt bokaši kompostēšanu veic noslēgtā traukā, piemēram, spainī, tāpēc tā neprasa daudz vietas. Hermētiski noslēgtu spaini, mikroorganismu preparātu iespējams iegādāties internetā, taču tie, kas vēlas ietaupīt, var likt lietā izdomu un spaini pagatavot paši, bet mikroorganismu preparātu iegūt, raudzējot rīsu ūdeni (recepti arī var atrast internetā). Savukārt vermikompostēšanā dārza un pārtikas atkritumus izmanto kā barību sliekām, kuras to pārstrādā augstvērtīgā humusā.
Pārtikas atkritumi pieder pie bioloģiski noārdāmo atkritumu grupas un lieliski der kompostam, tāpēc ir vērts tos neizmest kopējā konteinerā, bet izmantot lietderīgi. Izmestās pārtikas atdalīšana no citiem atkritumiem, kad tie jau nonākuši atkritumu poligonos, ir sarežģīta un dārga. Turklāt, nonākot vienā «katlā» kopā ar papīra, plastmasas, auduma, metāla, koka un citiem atkritumiem, tie samazina citu atkritumu pārstrādes iespējas, tāpēc pārtikas atkritumu atdalīšana no kopējās atkritumu plūsmas ir ļoti nozīmīga, lai nodrošinātu atkritumu turpmāku pārstrādi. Ja pašam nav dārziņa, uzmeklējiet kādu, kam komposts noderēs. Ziemā to tāpat var izbērt brīvdabas komposta kaudzē. Ar kompostu var mēslot arī istabas augus.