Iespēja piedalīties pasākumā, ko sauc par esamību

Pie viena var priecāties, ka līdzīgo ir daudz. Vienīgi tie ar savu iedzimto optimismu neplātās, kā to dara ņaudētāji pesimisti, par kuriem dažkārt ienāk prātā: ka labāk par tādu būt mirušam - ciešanu mazāk. Tāpēc tādiem subjektiem kā es prieks ir vakarā doties uz dusu, lai «pasērfotu» lielisku sapņu pasaulē un, no rīta pamosties, aptvertu, ka ir atvēlēta vēl viena diena piedzīvot, cik brīnišķīga ir reālā Pasaule. Tātad prieks rodas no apziņas būt daļai no Visuma. Un tā būs, kamēr apziņa spēs man to pateikt. Pat tad, kad miesas nolietojums sāks par sevi atgādināt.