Pirms dažām nedēļām, vaicāts par Līvānu attīstību, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts minēja, ka arī Talsi un Saldus var kļūt par «industriālās attīstības paraugu».
Vairāk pelna biksīšu šuvējas
Apakšveļu Talsos šuj jau vairākus gadus - te bija uzņēmuma New Rosme cehs, bet kopš pagājušā gada maija tā vietā darbojas SIA Baltic Textile Production. Daļa darbinieku palika «mantojumā», taču, pieaugot pieprasījumam, šuvēju skaits pamazām aug - kopumā ražotnē strādā ap 45 cilvēkiem. Šis ir viens no uzņēmumiem, kas saņēmis Talsu Biznesa inkubatora atbalstu. Ražošanas vadītājs Edijs Brauners stāsta, ka galvenie pasūtītāji ir a/s Lauma Lingerie un lielākā daļa saražotās sieviešu apakšveļas nonāk Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tirgos. No pilsētas nomales, uz kuru bija jābrauc ar vietējo autobusu, cehu pārcēla uz bijušām veikala telpām netālu no autoostas. Tas darbiniekiem ir svarīgi, jo ap 60% brauc no pagastiem. «Atsaucība uz sludinājumiem ir liela, bet jautājums ir par attieksmi. Ņemam bez pieredzes, sēdinām pie šujmašīnām un apmācām,» stāsta E. Brauners. Cehā uz vietas sastaptā meistare Inese Indriksone atzīst - nekur apkārtnē šuvēju arodu nemāca, vienīgās izglītotās jaunās darbinieces nāk ar Rīgā iegūtiem stilistu un dizaineru diplomiem. Iesācējām, kas sākumā nespēj izpildīt normu, uzņēmums nedaudz piemaksā, lai «iegūst krampi», saka meistare.
Pēc meistares teiktā, algas šuvējām var diezgan būtiski atšķirties: ««Krūšturos» ir pastāvīgas algas (Ls 250-300), jo tur šuj klasiku. Biksītes ļoti bieži mainās, tās ražojam kolekcijām. Sākumā, kamēr pierod pie sarežģītākām operācijām, var nopelnīt mazāk, toties vēlāk atkal vairāk (līdz Ls 400). Ļoti daudz atkarīgs no modeļa.» Ja normu izpilda, darbiniekiem izmaksājot arī 10 prēmijas.
Gribētu atbalstu
Līdz šim valsts un pašvaldības Latvijā vairāk rūpējas par sociālo jomu, jo tādējādi atbalsta lielāku balsotāju skaitu, uzskata Talsu Komersantu kluba vadītājs Andis Araks. «Uzņēmējdarbība ir tāds sauklis, kas skaļi izskan. Kad nonākam pie konkrētām lietām - to mēs nedrīkstam, to nevaram. Ja atlicina naudu, jābūt laimīgam un jāklanās līdz zemei,» politiķu attieksmi kritizē uzņēmējs. Par paša vadīto mežistrādes uzņēmumu SIA Krauzers viņš saka - ir veiksme strādāt nozarē, kurā ekonomiskā situācija arī smagajos gados bijusi samērā laba. Esošie Talsu uzņēmumi darbaspēka trūkumu neizjūt, bet ir pilnīgi iespējams, ka dažs uzņēmējs arī nav atvēris nelielu ražotni ar apmēram 30 darbiniekiem tikai tāpēc, ka ir risks šos cilvēkus nenokomplektēt. «Vidējā līmeņa kvalificētie darbinieki ir liels deficīts, un skats drīz būs katastrofāls,» pieļauj A. Araks un piebilst: «Darbaspēku esam iemācījušies skolot paši. Bail rēķināt, cik tas uzņēmumam ir maksājis. Normāli būtu, ka to nodrošina manu maksāto nodokļu administrētāja - valsts.»
Viens no nozīmīgākajiem Talsu uzņēmumiem ir a/s Talsu piensaimnieks, kas līdztekus jau ierastajai produkcijai pēdējā laikā veiksmīgi ražo arī puscieto sieru. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs saka - situāciju novadā var vērtēt ne kā īpaši labu, ne īpaši sliktu. Uzņēmumu, kur būtu ap 100 strādājošo, ir maz. «Vajag gribēt darīt, iespējas ir pietiekamas, dome vismaz ar nodokļu atlaidēm nāk pretī. Attīstīties var, bet kādam ir jāgrib darīt,» viņš uzsver.
Tiekoties ar ekonomikas ministru, uzņēmējus visvairāk interesējis iespējamais atbalsts no valsts un pašvaldības, stāsta Saeimas deputāts, bijušais SIA Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Lūgts sniegt Talsu novada uzņēmējdarbības vērtējumu, E. Demiters saka - atkarīgs, ar ko salīdzina. Uz Ventspils fona Talsi ir mazie brāļi, bet gana aktīvi, salīdzinot ar daudziem citiem novadiem. Arī A. Araks pozitīvi vērtē Talsu novada uzņēmējdarbības potenciālu - ir laba atrašanās vieta un dabas resursi, kas var veicināt pārstrādes nozares attīstību.