«Valdība nebija laba. Viņi bija ievēlēti, lai strādātu mūsu - tautas - labā, taču valsts labā neizdarīja neko,» ziņu aģentūrai AFP sacīja 73 gadus vecais Thordurs Oskarsons, kurš atbalsta atgriešanos pie labējās politikas.
Labēji centriskās partijas jau norādījušas, ka varētu veidot koalīciju. Konservatīvā Neatkarības partija vēlēšanās guvusi 26% balsu, bet par centrisko Progresa partiju nobalsojuši 24% vēlētāju, kas abām partijām kopumā nodrošina gandrīz 40 no 63 vietām parlamentā.
«Mēs redzējām, ko izdevumu samazināšana nodarījusi mūsu veselības un sociālās aprūpes sistēmai. Pienācis laiks jaunām investīcijām, jaunu darbvietu radīšanai un izaugsmes atjaunošanai,» BBC citēja Neatkarības partijas līderi Bjarni Benediktsonu, kurš, visticamāk, kļūs par jauno premjeru.
Abas partijas ir eiroskeptiskas, un sagaidāms, ka pārtrauks 2009. gadā sāktās sarunas par Īslandes iestāšanos Eiropas Savienībā.
Centriski labējās partijas dominējušas Īslandes politikā gadu desmitiem pirms 2008. gada finanšu krīzes, kuras laikā bankrotēja trīs lielākās valsts bankas. Toreiz saniknotā tauta protestos valdību gāza un ārkārtas vēlēšanās pie varas nāca Sociāldemokrātu alianses vadītā kreiso spēku koalīcija.
Sociāldemokrātu valdība izvēlējās taupības ceļu, kas bija nepieciešams starptautiskā aizdevuma saņemšanai, taču līdz ar budžeta samazināšanas kursu izpelnījās īslandiešu pārmetumus. Vēlēšanās sociāldemokrāti ieguva vien 13% balsu.
«Rādās, ka cilvēkiem ir īstermiņa atmiņa,» Reuters sacīja 44 gadus vecais Haldors Gudmundsons, kurš nav apmierināts ar sociāldemokrātu zaudējumu. «Uzvarējušas ir tās partijas, kuras pirms tam iedabūja mūs nepatikšanās.»