Bailes no vēlēšanām
Pēc tikšanās ar prezidentu Džordžo Napolitāno Itālijas premjerministrs Enriko Leta, kurš pie vadības grožiem ir tikai piecus mēnešus, paziņoja, ka darīs visu, kas viņa spēkos, lai trešdien parlamenta abas palātas uzticības balsojumā varētu paust atbalstu viņa piedāvātajam valdības plānam.
«Teikšu jums tā, šajās dienās tiešām nāktu par labu, ja jūs aizlūgtu par Itāliju,» E. Leta atbildēja uz jautājumu, kādas ir izredzes uz viņa valdības noturēšanos. «Galu galā viss būs atkarīgs no Tautas brīvības partijas (PDL),» intervijā raidsabiedrībai RAI uzsvēra premjers.
E. Letas pārstāvētajai Demokrātiskajai partijai ir vairākums parlamenta apakšpalātā, taču situācija nav tik labvēlīga augšpalātā jeb Senātā, kur premjers līdz šim paļāvies uz PDL atbalstu.
S. Berluskoni nedēļas nogalē aicināja atkāpties visus piecus ministrus no viņa vadītās PDL partijas. Kā iemeslu politiķis minēja pievienotā nodokļa palielināšanu no 21% uz 22%, kas stājas spēkā jau šodien.
Taču S. Berluskoni un viņa atbalstītāji pēdējās nedēļās jau daudzkārt koķetējuši ar valdības gāšanas ideju. Virkne S. Berluskoni partijas deputātu solījuši atkāpties, ja Senāta komiteja lems, ka notiesātajam ekspremjeram jāatņem senatora krēsls.
Senāta komitejas balsojums gaidāms ceturtdien. Tas notiks, jo Augstākā tiesa augustā noraidīja S. Berluskoni apelācijas prasību, atstājot spēkā piespriesto viena gada cietumsodu un liegumu ieņemt valsts amatus.
E. Leta neslēpa, ka cer pārliecināt daļu no S. Berluskoni partijas biedriem pārdomāt. Viņš uzsvēra, ka PDL vidū manāma šķelšanās un daļa nepiekrīt S. Berluskoni pozīcijai. PDL pārstāvošie ministri pirmdien noliedza iepriekš izskanējušās ziņas, ka negribīgi pilda partijas līdera pavēli, un uzsvēra, ka atkāpsies.
«Kārtējo reizi viena vīra liktenis tiek likts augstāk par visas valsts interesēm,» žurnālistiem uzsvēra Demokrātiskās partijas priekšsēdētājs Guljelmo Epifāni, aizrādot, ka šī nav pirmā reize, kad S. Berluskoni tiesāšanās likstas draud paralizēt valdību.
Ja E. Letam neizdosies nosargāt valdību, Itālijai draud ārkārtas vēlēšanas. S. Berluskoni neslēpa, ka vēlētos jaunas vēlēšanas, turklāt cer, ka tajās viņam izdotos iegūt pārliecinošu vairākumu. Uz jaunām vēlēšanām aicinājis arī populistiskās Pieczvaigžņu kustības līderis Bepe Grillo, kura partija atteikusies sadarboties ar citiem politiskajiem spēkiem.
Tomēr analītiķi ir piesardzīgāki un prognozē, ka vēlēšanu rezultāti būtu līdzīgi tiem, kādi piedzīvoti februārī. Toreiz savstarpējo domstarpību vajātās politiskās partijas nespēja vienoties par valdības izveidi divus mēnešus. Prezidents Dž. Napolitāno arī norādījis, ka darīs visu iespējamo, lai palīdzētu rast kompromisu un izvairītos no jaunām vēlēšanām.
Apdraud eirozonu
Itālijas jaunākā valdības krīze jau sējusi bažas, ka valsts iekavēs ekonomiskās reformas, uz kurām mudinājis arī Starptautiskais Valūtas fonds. E. Leta jau apturējis iesāktos darbs, norādot, ka «nevar pieņemt miljardus eiro vērtus lēmumus, ja nav garantēta valdības kontinuitāte».
Ja Itālijai nāksies rīkot ārkārtas vēlēšanas, tas apdraud arī 2014. gada budžeta apstiprināšanas plānu, kas valdībai jau oktobra vidū jāatrāda Eiropas Komisijai.
Finanšu tirgiem reaģējot uz saspīlējumu eirozonas trešajā lielākajā ekonomikā, pirmdien pieauga Itālijas aizņemšanās izmaksas, bet Eiropas lielākās akciju biržas tirdzniecības sesiju sāka ar kritumu. Itālijas desmit gadu obligāciju procentu likme pieauga līdz 4,65%, kas ir augstākais rādītājs vairāk nekā trīs mēnešos.
«Tirgi ir pieraduši pie Itālijas disfunkcionālās politikas, taču šobrīd ir sajūta, ka zūd kontrole pār situāciju, un tas var atstāt bīstamas sekas gan Itālijā, gan visā eirozonā,» ziņu aģentūrai Reuters uzsvēra konsultāciju firmas Spiro Sovereign Strategy vadītājs Nikolass Spirko. Itālijas politiskās peripetijas apdraud Eiropas līderu mēģinājumus glābt eirozonu no jauniem satricinājumiem.