Latvijā viens no tādiem piemēriem ir Instrumenti, kam lielākā daļa dziesmu ir angļu valodā, taču ar pavisam jaunas lapaspuses atvēršanu latviešu popmūzikā var apsveikt grupu Sigma, kuras melodiski tīkamās melanholiskās dziesmas ir latviski, turklāt tās pat gribētos dēvēt par dziesmās izdziedātu dzeju, kaut grupas līderis Jānis Ozoliņš - dziedātājs, pianists un vārdu autors - tam īsti nepiekrīt: «Par dzeju es to gan neuzdrīkstētos saukt, drīzāk tie tiešām ir dziesmu teksti, no kuriem daži, man šķiet, ir pietiekami labi teksti, kaut esmu pietiekami kritisks pret sevi. Tas gan, ka tie ir literatūras ietekmēti. Ar to atšķiras tie posmi - šeit mani ietekmē literatūra, un citā gadījumā pati literatūra ir tie teksti, kad es ņemu gatavus dzejoļus. Tas ir nākamais etaps, kas man ir interesants no mūzikas rakstīšanas viedokļa,» stāsta Jānis, kurš pēc izglītības ir filologs un kura ikdiena ir literatūras pētīšana.
Hipnotiskā aizrautībā
Dziesmas Jānis raksta jau sen - pirms tam bijuši mēģinājumi to darīt citās grupās, bet ar Sigmu tas viss kļuvis nopietnāk. 2000. gadā Jānis, kā pats saka, vēl pavisam maziņš, spēlēja bungas grupā Hospitāļu iela un piedalījās ar to festivālā Sinepes un medus. 2001. gadā radās grupa Punch - kvartets, kas par sevi teica, ka spēlē takeshi rock, kaut paši neesot varējuši paskaidrot, ko tas nozīmē. Par grupu pat esot ieinteresējušies Mikrofona ieraksti, bet, kā jau pusaudžu gados mēdz gadīties, sastrīdoties basģitāristam ar ģitāristu, viss var ātri beigties. Jānis šajā grupā rakstīja dziesmas un dziedāja, bet pie klavierēm piesēdās līdz ar Sigmu. «Tā bija atgriešanās pie instrumenta, jo viens no draugiem teica: kāpēc tu neizmanto to priekšrocību, ka vari spēlēt klavieres?» Klavieres un nedaudz arī kompozīciju Jānis bija mācījies no bērnības līdz koledžai, bet tad pēc diezgan smagas rokas operācijas tas bija jāpārtrauc. Kad saites bija sadzijušas un varēja atsākt spēlēt, bijis jau pusaudža vecums un negribējies īsti turpināt akadēmisko mūziku. «Pusotru gadu neko nedarīju, un tad radās interese kaut ko citu darīt - sāku mācīties spēlēt bungas, domāt par grupiņām, kurās iesaistīties. Atgriezos pie klavierēm 2005. gadā. Kādu gadu tādā hipnotiskā aizrautībā tikai spēlēju, un iepatikās, meklēju, ko no tām var izdabūt, lai tie nav vienkārši pliki akordi, jo es ļoti ilgi klavieres vispār nebiju spēlējis, un tas nozīmē, ka rokas ir izgājušas no ierindas. Sāku dziesmas rakstīt. Beigu beigās tas instrumentu salikums, kas mums ir Sigmā, nav plaši izplatīts,» stāsta Jānis par šāda trio - klavieres, basģitāra un bungas - izveidošanos.
Iedvesmojis falsets
Latvijas populārajā mūzikā līdz šim tādi piemēri, ja arī epizodiski kaut kur parādījušies, nav bijuši. Ārzemēs kā pirmais, kas nāk prātā, ir angļu grupa Keane. Jānis piekrīt, ka Sigmas rašanās brīdī viņus pamanījuši un tas bijis kā apliecinājums, ka šādi sastāvi var veiksmīgi darboties, nevis kāds stilistisks piemērs, kā tagad taisīt mūziku. Grupas, ko Jānis piemin kā savus iedvesmotājus, ir tās, kas dziedājušas falsetā, - Sigur Ros un Radiohead jaunības gados, pēdējā laikā - St.Vincent un Perfume Genius. Vingrinoties Jānim patīk spēlēt Filipu Glāsu un Arvo Pertu.
Jāņa grupas biedri ir bundzinieks Uģis Eihvalds, ar kuru viņš kopā muzicējis arī grupā Punch, un kopā ar šo grupu braukājot pa tā laika festivāliem (Rozā peldbaseins, Uz Tukumu pēc smukuma u. c.), ar kuriem daudziem saistās skaistas atmiņas, iepazītais basģitārists Kaspars Lastovskis. Sākumā Jānis drusku baidījies, ka Kasparam būs visi tie izgājieni kā daudziem roka basģitāristiem, kas ietekmējušies no Red Hot Chili Peppers Flea, bet ar pirmajiem mēģinājumiem viņš sācis pats sevi lauzt, saprotot, ka šeit instrumenti nostājas citās attiecībās.
«Basģitāra ir starp klavierēm un bungām. No vienas puses, tai ir jāpilda ritma sekcijas funkcija, bet, no otras puses, tai jāaizpilda arī tukšums - jāspēlē kaut kas cits pa vidu. Mēs šajā diskā neaizrāvāmies ar citu instrumentu izmantošanu - vienīgi atsevišķās dziesmās, kurās tas netraucēja, ir drusciņ stīgu. Vēl Kaspars ir iespēlējis ar klavierēm dramatiski zemas skaņas divās dziesmās, domājot par basa funkciju. Katram no mums ir tāda atbildības sfēra, katrs velkam to deķīti uz savu pusi, un mums kaut kā ir jāaizpilda tas skaņu laukums.»
Albumā Sazaroto taku dārzs iekļautās trīspadsmit dziesmas atlasītas no divdesmit, tās sarakstītas no 2005. līdz 2010. gadam. Jaunākā ir Dionīss, un atšķirībā no visām pārējām tās vārdu autors nav Jānis pats, bet Kārlis Vērdiņš. Pašlaik Sigmai jau top jauna programma, kurā visu dziesmu pamatā būs Kārļa dzejoļi. Daudz koncertēt Sigma tuvākajā laikā neplāno - vasarā iecerēts uzstāties vairākos festivālos, bet patlaban nākamais koncerts paredzēts Doma dārzā.