Pārāk jauni
Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus, un atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38-45 gadu vecumā, teikts pagājušajā nedēļā izplatītajā Labklājības ministrijas paziņojumā presei. Ministrija arī norāda, ka pastāv nepamatotas atšķirības un nepilnības izdienas pensijas piešķiršanas kritērijos. Izdienas pensijas piešķir atkarībā gan no nostrādātā laika konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laika, gan no cilvēka sasniegtā vecuma. Atšķiras nosacījumi par vidējās algas procentu apmēru, kādu ņem par pamatu, aprēķinot izdienas pensijas apmēru. Dažādi nosacījumi ir arī attiecībā uz laika periodu, kādā tiek ņemta vērā vidējā alga. Koncepcija paredz, ka tiesības uz izdienas pensijām būs trim darbinieku kategorijām. Pirmā ir militārpersonas, valsts drošības iestāžu amatpersonas un valsts amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, ja dienests saistīts ar valsts iekšējo vai ārējo drošību un dienesta veikšanai valsts noteikusi speciālas veselības stāvokļa, fiziskās sagatavotības un psiholoģisko īpašību pārbaudes. Otrā kategorija ir valsts iestāžu darbinieki, kuri pakļauti psihoemocionāliem riskiem, kas saistīti ar valsts iekšējo vai ārējo drošību, un speciāliem ierobežojumiem darbavietā. Trešā kategorija ir atsevišķu profesiju kultūras darbinieki. Attiecībā uz cilvēkiem, kam pienākas izdienas pensija, ir divi priekšlikumi - vai nu atstāt šo loku, kāds tas ir, vai paplašināt, iekļaujot Militārā izlūkošanas un drošības dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes, Muitas pārvaldes un Muitas kriminālpārvaldes darbiniekus.
Atzīst kļūdas
Vaicāta, kas mainījies kopš februāra, kad diskusiju dalībnieki lielākoties projektu asi kritizēja, labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) Dienai atzina, ka esot rūpīgi strādāts ar ministrijām, kuru jomas saistītas ar izdienas pensijām. «Jāatzīst, ka februārī Labklājības ministrijas kļūda bija tā, ka saskaņošanas procesu un skaidrošanas darbu nebijām izdarījuši tik labi, kā varētu,» teica ministre. Taču no viņas teiktā izriet, ka, lai gan nozaru arodbiedrību viedoklis ir zināms, koncepcijas jaunās versijas izstrādē tās nav piedalījušās, jo «tad mēs netiktu uz priekšu». Sociālajiem partneriem apspriešanai nodos jau gatavu koncepcijas variantu. Ministre uzsver, ka mērķis ir unificēt nosacījumus, jo «izmeklētājs visās iestādēs ir izmeklētājs», tomēr sola neforsēt - ieviešana sāksies 2016. gadā, un izdienas pensijas vecuma celšana būs pakāpeniska un lēna, tāpēc neesot pamata uztraukumam.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) ir skeptiska pret iespēju nākotnē visus ar izdienas pensijām saistītos jautājumus salikt vienā likumā, jo izmaiņas nāktos izdarīt apmēram astoņos likumos. Koncepciju, kas tagad tiek virzīta valdībā, Saeima neizskata un nekādā veidā neietekmē, taču tai būs jāpieņem likumu grozījumi vai jauns likums, ja tādu sagatavos Labklājības ministrija. Ideja, ka visas izdienas pensijas būtu jāapvieno viena likuma ietvaros, esot bijusi jau desmitās Saeimas laikā, kad I. Viņķele bija Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre. Tomēr A. Barča nespēj iedomāties, «kā kopā salikt tiesnesi, prokuroru, baletdejotāju un ugunsdzēsēju». Viņasprāt, ja par trim gadiem paaugstina pensijas vecumu, izdienas pensijas vecumu vairāk paaugstināt nevar. Vērtējot pašreizējo komisijas līdzdalību procesā, A. Barča izteicās: «Mēs netraucējam strādāt ministrei un ministrijai.»