Cik man zināms, ģenerālprokurors tā nav teicis. Viņš ir teicis, ka policijā ir jāvēršas, un Valsts policija noteikti uzskata tāpat. Par jebkura rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, vai tie būtu mazi vai lieli, noteikti ir jāvēršas policijā, un policija uz to reaģēs.
Laikam lielā problēma, ka, ierosinot kriminālprocesu, ir viena un tā pati procedūra kā maciņa, tā, piemēram, lidmašīnas nozagšanas gadījumā?
Jā, mēs esam rosinājuši priekšlikumus kriminālprocesa vienkāršošanai, lai nebūtu šo daudzo procesuālo darbību. Vienkārši ir jāmaina domāšana, man liekas, visos līmeņos. Nevajag būt izpratnei, ka, lai notiesātu pieķertu noziedznieku, lietai jābūt uz 50 vai pat 100 lapām, kā tas ir mūsu kriminālprocesā. Ārvalstīs kriminālprocesam pietiek ar 10 lappušu biezumu. Nevajadzētu būt tā, ka par mazu noziedzīgu nodarījumu ir tāds pats pierādījumu apjoms kā par sevišķi smagu. Vai tiešām visos gadījumos vajag apstiprinājumu ar ekspertīzēm un tamlīdzīgi, ja ir liecinieki, video? Visam jābūt pēc iespējas vienkārši noformētam, nevis ar virkni resursietilpīgu lēmumu. Ja ir iespējams iztikt bez gariem nopratināšanas protokoliem, pietiktu ar dažām atsevišķām rindiņām, ka pievienots video, ka policija nodod lietu tālāk prokuratūrai. Piemēram, Vācijā nopratināšanas protokolā galvenā ailīte ir ar krustiņu atzīmējama - ka persona piekrīt tam, par ko viņu tur aizdomās. Mums nopratināšanas protokols ir uz vairākām lappusēm, mēs mēģinām no nopratināmā noskaidrot visu notikuma gaitu - kur ņēma, kā gāja cauri kasēm un tamlīdzīgi, detalizēti visu aprakstot. Vai tas tiešām ir tik dikti vajadzīgs katrā mazajā lietā? Domāju, ka nē.
Protams, procesa virzītājam ir jāizvēlas, cik viņš tērē resursus attiecībā uz lidmašīnas nolaupīšanas gadījumu un cik - uz kabatas zādzību. Un tas arī ir likumsakarīgi, ka lidmašīnas gadījumā ir piesaistāms pilnīgi cits resurss nekā kabatas zādzības izmeklēšanai.
Esat sagatavojuši vadlīnijas, kurās piedāvājat risinājumus, kā šo procedūru vienkāršot?
Starptautiskā projekta ietvaros izstrādātās vadlīnijas piedāvā risinājumus efektīvam kriminālprocesam, kā dažu stundu laikā nodot lietu no policijas prokuratūrai un no prokuratūras tiesai. Savukārt vadlīnijās, ko Valsts policija izstrādāja kopā ar prokuratūru, fiksēts, ko mēs varam veikt vienkāršāk jau šobrīd, ņemot vērā esošo kriminālprocesa likuma regulējumu. Procesa virzītāja uzdevums ir vērtēt katras izmeklēšanas darbības lietderību konkrētajā kriminālprocesā, principā jāvadās pēc tā, ka nevajag veikt liekas izmeklēšanas darbības. Bet kriminālprocess jebkurā gadījumā ir jāuzsāk un jāveic izmeklēšana, cik tā ir iespējama. Ja runājat par kabatas zādzības gadījumu, tad ir tie paši piemēri, ko Kalnmeiera kungs teica - ja pats cietušais nevar pateikt, kurā vietā zādzība notikusi, bet ir skaidrs, ka tā notikusi - piemēram, soma ir pārgriezta, tad kādas izmeklēšanas darbības īsti šeit varētu notikt? Policijas uzdevums ir piefiksēt zādzības faktu, ja maks atradīsies citu noziegumu atklāšanas rezultātā, tad varēs arī turpināt izmeklēšanu un, iespējams, noskaidrot vainīgo. Bet veikt tādas darbības kā pedofila gadījumā, piemēram, noklāt visu mikrorajonu ar policijas darbiniekiem - tas vienkārši nav iespējams.
Zādzību pieteikšana tomēr svarīga, lai policija zinātu, ka konkrētajā vietā uzdarbojas kabatzagļi.
Jā. Rīgā ir izveidota speciāla nodaļa, kas ar to strādā - veic analīzi, ir zināmas vietas, kur notiek visvairāk kabatas zādzību, tur tiek veikti pasākumi kabatas zagļu noķeršanai. Ik pa laikam lietas tiek atrisinātas un nodotas tiesai, un arī kabatas zagļi tiek saukti pie atbildības krimināllikumā noteiktajā kārtībā.
Tas droši vien attiecas arī uz velosipēdu zagļiem?
Tieši tā. Ja nebūs iesniegumu par iepriekš zagtajiem, būs grūti atrast savstarpējo sakarību. Protams, policija vēršas medijos un prasa atsaukties cietušos, bet tas prasa laiku un kavē konkrēto kriminālprocesu nodot tālāk. Ja cietušie savlaicīgi piesakās, izmeklēšana iet ātrāk.
Ar cik dažādām lietām vienlaikus nodarbojas policijas darbinieks?
Ļoti dažādi atkarībā no tā, kāda smaguma lietas izmeklētājam tiek uzdotas. Statistika noteikti nav iepriecinoša, varētu būt no kādām 50 līdz pat 100 lietām.
Ir visai grūti pārzināt, kas katrā lietā ir, ja to ir tik daudz.
Protams, jāzina, kas katrā lietā. Ja nāk klāt jauna informācija, jāiekļauj lietā, lai nekur nepazūd. Lietas var būt lietvedībā, bet nevar teikt, ka visās notiek aktīva izmeklēšana. Ja visas izmeklēšanas darbības ir izdarītas un nekā jauna nav, tad tā vienkārši skaitās lietvedībā, kamēr būs jauna papildu informācija vai varēs lietu apturēt. Stādieties arī priekšā - ja izmeklētāja darbadiena ir astoņas stundas, ar cik lietām vienlaikus var reāli strādāt konkrētajā dienā? Var saplānot vairākas nopratināšanas, kādu dokumentu sagatavošanu, vairāk arī īsti ne.
Pieminējāt ātro nodošanu tiesai. Mums bijuši gadījumi, kad vairāki gadi bija nepieciešami, lai sauktu pie atbildības masu nekārtību dalībniekus. Un redzējām, ka Londonā līdzīgā gadījumā sodi tika piespriesti dažās dienās.
Jau šobrīd Kriminālprocesa likums paredz tādu lietu kā neatliekamības kārtība, kur policijai paredzētas piecas dienas, prokuratūrai - divas un līdz pirmajai tiesas sēdei - 3-10 dienas. Tas ir mehānisms, kas mazāk nekā mēneša laikā ļauj atrisināt lietu. Vēl ātrāk ir, ja prokurors pieņem priekšrakstu par sodu. Ir policijas iecirkņi, kas mazas lietas šādā veidā risina.
Starptautiskās un mūsu vietējās vadlīnijas, kā arī priekšlikumi par grozījumiem Kriminālprocesa likumā tendēti šo mehānismu veidot tā, lai tas reāli arī strādātu praksē ne tikai atsevišķos iecirkņos, bet visā valstī kopumā - lai vienkāršos gadījumos laiks līdz sodam būtu dažu stundu jautājums. Ārvalstīs ir mehānismi, saskaņā ar kuriem persona tiek notiesāta 48 stundās. Mums ir līdzīga rakstura priekšlikumi.
Kādā gatavības stadijā ir šie priekšlikumi? Kad tie varētu tikt apstiprināti, stāties spēkā?
Ja runājam par policijas un prokuratūras vadlīnijām, kas paredz tīri praktiskas dabas izmaiņas, ceru, ka tās varētu tikt apstiprinātas jau šogad. Bet, runājot par likuma grozījumiem, ko šī starptautiskā projekta ietvaros izstrādājusi Valsts policija, sadarbojoties ar pārstāvjiem no Tieslietu ministrijas, prokuratūras un Iekšlietu ministrijas, tie iesniegti Iekšlietu ministrijā un arī izskatīšanai Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa pilnveidošanas darba grupā. Cik ātra būs tālākā oficiālā saskaņošana, to es nevaru paredzēt. Protams, jautājums arī, kādi tie būs pēc saskaņošanas.
Kad tiks uzklausīti advokātu, tiesnešu un citu pušu ieteikumi?
Tieši tā.