Tomēr ne visi Kuģu reģistrā piereģistrētie kuģi reāli arī vizina pasažierus. «Lielākā daļa reģistrēto kuģu nekur nebrauc un nemaz nedrīkst braukt, jo tiem nav veikta tehniskā stāvokļa pārbaude,» informē Latvijas Jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne un uzsver: «Upju pasažieru kuģu kārtējās pārbaudes Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija veic reizi gadā - pirms navigācijas sezonas uzsākšanas.» Ja kuģa tehniskais stāvoklis, aprīkojums vai apkalpes sastāvs neatbilst noteiktajiem standartiem, tad kuģis darbu uzsākt nedrīkst.
Par 5-10 latiem
Kad XX gadsimta 90. gados upju kuģu flote bruka un juka, tad, tikai pateicoties kapteiņu entuziasmam, kuģīši netika sagriezti metāllūžņos, bet gan atjaunoti. Regulāro reisu vietā, kas senāk bija uz Bolderāju, Doles salu, Jūrmalu, Baltezeru, Mežaparku, tagad ir tikai īsi - sākot no stundas līdz 2,5 - izbraucieni, piemēram, apkārt Zaķusalai vai arī līdz Daugavas ietekai Rīgas jūras līcī. Pats garākais maršruts ved uz Jūrmalu.
Šīs vasaras laika apstākļi kuģotāju uzņēmējdarbībai nāk par labu. «12 gadu laikā, kopš esmu šajā biznesā, šogad laika apstākļi beidzot ir gandrīz ideāli,» saka uzņēmuma Upes kuģis pārstāvis Gundars Ūdris.
Darbdienās vairums pasažieru ir tūristi. Bet pat pēdējās vējainajās brīvdienās brauktgribētāju uz kuģīšiem netrūka, jo vienu jau laikus bija nofraktējuši kāzinieki, turklāt biļetes par puscenu varēja iegādāties kopīgās iepirkšanās portālos. Kā atzina kuģīša Jelgava apkalpe, tad šis darījums ir piepulcējis daudz interesentu. Pilnā cena par vienas stundas braucienu ir aptuveni pieci lati, bērnus vecumā līdz pieciem gadiem vizina par brīvu. Vienīgais kuģis, kas ved uz Jūrmalu, New Way par braucienu prasa 10 latu. Uz kuģiem ir gan atklātais, gan slēgtais klājs.
Piestātņu izsole
No vērotāja skatupunkta raugoties, kuģīšu īpašnieku starpā ir mierīga līdzāspastāvēšana, jo toleranti tiek sadalīti izbraukšanas laiki, lai tie nepārklātos, tāpat arī katrs kapteinis koriģē maršrutu, lai gan lielas iespējas nav - Rīgas panorāmas apskate, brauciens līdz Zaķusalai vai arī tai apkārt, ceļojums līdz pasažieru ostai.
Pavasarī tika rīkota publiska izsole par piestātņu iznomāšanu, un nomas maksa svārstās no 200 līdz 1000 latiem mēnesī par vienu piestātni, stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta (SD) pārstāve Ilze Ķēdže. Izsole darbojas pēc vairāksolīšanas principa, bet sākumcenu nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Šobrīd SD pārziņā ir 17 piestātņu, no kurām tiek iznomātas deviņas. Jaunajā promenādes zonā, kas atrodas pretī Centrāltirgum, ir renovētas esošās trīs piestātnes, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.
Taču kuģotāji nav apmierināti, ka SD par «piestātnēm» sauc «plikas» vietas krastmalā Daugavas krastā. Tās nav labiekārtotas (nav ūdens un elektrības), un faktiski uz dažiem kuģiem pa trapu pasažieri dodas praktiski pāri margām.
«Mēs taču pārvadājam gan rīdziniekus, gan Rīgas viesus. Kuģīši ir pilsētas savdabīga vizītkarte, un, man liekas, būtu svarīgi, lai ceļojums ar kuģīti būtu pozitīvs notikums,» komentē G. Ūdris. Atšķirībā no piestātnes Majoros, kur, kā informē New Way kuģa saimnieks Raimonds Zabis, pērn veikts remonts, «skats uz citām piestātnēm pa ceļam - maršrutā, kas ved gar Bolderāju, Rītabuļļiem, Vārnukrogu - ir ļoti bēdīgs, piestātnes ir pat izdemolētas.» Zinātāji gan saka, ka Majoru kuģīšu piestātni no pilsētas puses nemaz nav tik viegli atrast, jo neesot nekādu norāžu.
R. Zabi savukārt vairāk uztrauc haotiskā ūdens transporta satiksme, jo jaudīgās motorjahtas, braucot lielā ātrumā, saceļ lielus viļņus. «Par sliktu nebūtu, ja starp tiltiem uzliktu zīmi, ka jāpalēnina gaita,» ierosina kuģinieks.
Svarīgais pieprasījums
Šķiet, ka perspektīvs varētu būt brauciens uz Lucavsalas pludmali. I. Ķēdže informē, ka «kuģīšu satiksmes maršruti ir komersantu iniciatīva un tā balstīta uz tirgus pieprasījumu. Gadījumā, ja būs liels pasažieru pieprasījums nokļūt Lucavsalā, iespējams, kāds no komersantiem sāks piedāvāt arī maršrutu uz Lucavsalu.» Kuģu kapteiņi būtu ar mieru tur apstāties, ja vien būtu piestātne.
Tūristi ir galvenā kuģīšu auditorija. G. Ūdris, kad aizbraucot uz ārzemēm, vienmēr izbraucot ar kuģīti, un par vienu no skaistākajiem uzskata braucienu pa Sēnu Francijā, jo tā laikā kuģītis apstājas pie katra nozīmīga apskates objekta.
Lai pievilinātu pasažierus, ir vajadzīgs «āķis lūpā». Pērn uzmanību piesaistīja pirātu kuģis, kas dažiem šķita bezgaumības kalngals, bet bērniem bija kā visu vēlmju piepildījums. Lai piesaistītu interesentus, tiek rīkoti arī dažādi tematiski vakari, piemēram, uz Misisipi notiek gan folkloras vakari, gan tiek dejota salsa.
Reisi arī kanālā
Kanāla romantiku un Rīgu no cita skatu leņķa var izbaudīt, dodoties izbraucienā ar tā dēvēto koka floti. Pirms četriem gadiem, kad uzņēmējs Ainis Čaunāns izcīnīja šo iespēju, upju flote bija ļoti sašutusi par jaunajiem konkurentiem. Nu jau SIA Kanāla motorlaivu kompānija ir cits īpašnieks - Aleksandrs Roga. Šobrīd apritē ir četri kuģīši, kas veic regulārus reisus pa Rīgas kanālu. Brauciens ilgst gandrīz stundu, un pilnas biļetes cena ir 12 latu, stāsta Kanāla motorlaivu kompānijas pārstāve Iveta Skane. Standartmaršrutā ir trīs piestātnes - Bastejkalnā, pie lielveikala Stokmann un Andrejostā. «Pēc pieprasījuma» var piestāt arī pie Fabrikas restorāna vai Ostas skatiem Ķīpsalā. «Daudzām grupām ir līdzi gidi, bet individuālajiem tūristiem tiek piedāvāts audio gids krievu un angļu valodā. Kompānija nopirka divus jaunus kuģīšus, kuri izrādījušies kanālam par lielu, jo karstajā un sausajā vasarā ūdens līmenis ir ļoti zems. Šie kuģīši kursē pa Daugavu, jo daudzi vēlas braukt uz restorāniem Ķīpsalā,» stāsta I. Skane.
Flote noveco
Kuģi, kas peld Daugavā, tikai no tālienes ir balti un skaisti. Tiem visiem ir vairāk nekā 20 gadu, un to uzturēšana prasa ne mazums rūpju un līdzekļu. «Faktiski 3-4 mēnešus kuģojam un tad visu ziemu remontējam, gatavojamies nākamajai sezonai,» saka R. Zabis. New Way ir 1981. gadā Somijā ražots kuģis. Arī citi upju flotes kuģi ir ne mazums piedzīvojuši. «Jauns kuģis maksā vismaz miljonu eiro, un neesmu dzirdējis, ka kāds grasītos iekļauties šajā biznesā,» pievienojas G. Ūdris un uzskata, ka perspektīva biznesam būs, ja vien būs atbalsts no Rīgas domes. RD Satiksmes departamenta pārstāvji uzsver - «ņemot vērā, ka ar katru gadu tūristu skaits Rīgā palielinās, kuģīšu satiksmei ir perspektīva».