Progresīvākie seniori izklāstīja jau realizētos ieguvumus, kā galveno minot iespēju apgūt jaunas zināšanas, paplašināt redzesloku, nodibināt kontaktus un kļūt sociāli darbīgākiem. Piemērs tam ir Rīgas Aktīvo senioru alianse RASA, kuras pārstāvji Briselē iepazinušies ar Eiropas Parlamentu, organizē senioru pasākumus Baltijas mērogā un izvērš sadarbību ar citu Eiropas valstu senioriem. «Tikai no mums pašiem atkarīgs, kā dzīvojam,» uzskata RASA vadītāja Terēzija Mackare.
Citu pensionāru apvienību vadītājas neslēpa, ka iespējas nav izmantotas tāpēc, ka nav zināšanu un pieejas modernajām tehnoloģijām, biedējot arī birokrātisko procedūru sarežģītība. «Uz Eiropu neskatāmies, jo nav tādu spēku,» neslēpa Taiga Rācene, Rīgas pensionāru savienības valdes priekšsēdētāja.
Atturību pret Eiropas Savienību vairo arī itin daudzu senioru noliedzošā attieksme pret eiro ieviešanu. «Ar latu esmu piedzimusi, ar latu gribu arī nomirt. Es 50 gadus biju eiroskeptiķe un tāda arī palikšu,» savu nostāju pauž Taiga Rācene. Arī Andris Siliņš, Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, atzīst, ka savulaik bijis eiroskeptiķis: «Taču tagad sapratu, ka Latvijas senioriem tā ir vienīgā iespēja - masveidā iekļauties Eiropas Savienībā un izmantot tās sniegtās iespējas.» Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāja Aija Kušķe uzskata: «Eiropa mums ir cerība, ka vēl izdosies dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, kā tas ir citās valstīs.»