Baiba Sipeniece-Gavare
Apdāvināšanas tradīcijai nav ne vainas, ja tāda ir vecāku labā griba. Ja kāds grib dāsni apdāvināt audzinātājas, pirkt dāvanu bērnudārzam, tad kāpēc lai tā nedarītu? Galvenais, lai vecāki nejūtas piespiesti to darīt. Man nav sliktas pieredzes ar bērnudārza izlaidumiem. Bērns gāja labā dārziņā, audzinātājas bija jaukas. Man pašai atmiņas par šo dārziņu ir labas un siltas joprojām, un naudas vākšana dāvanām notika saprāta robežās. Tiem vecākiem, kuri nevēlējās piedalīties dāvanu pirkšanā, mesties dāvanām netika uzspiests. Arī tie, kuri nevarēja atļauties dot savu artavu dāvanām, nepiedalījās, pārējie šo vecāku nostāju saprata. Man kā vecākam izlaiduma svinēšana nebija sāpīgs pasākums, bet esmu dzirdējusi arī citas vecāku pieredzi, taču tās komentēt man ir grūti. Toreiz dārziņam ierīkojām šūpoles - gribējām pateikt paldies.
Aivita Putniņa
Sociālantropoloģe
Bērnudārza svinēšanas tradīcijas daudz neatšķiras no skolas vai augstskolas izlaiduma svinēšanas tradīcijām. Šīs tradīcijas ir jau no laika gala, un, cik esmu novērojusi, cilvēkiem tās patīk. Viņiem patīk aizejot atstāt paliekošas vērtības aiz sevis, un vēl vislabāk tādas lietas, kurās var iegravēt savu vēlējumu vai vārdu - lai citi zina, kas šo lietu ir pircis.
Vēlmi apdāvināt audzinātājas, auklītes izlaidumos var skaidrot dažādi. Vecāki jūtas pateicīgi par dārziņu, jo ne visi tajā tiek, kad vēlas, un ne visi tiek tādā, ar kuru vienmēr ir apmierināti, tāpēc gluži dabiska ir vēlme apdāvināt, ja viss ir noticis tā, kā vecāki vēlējušies. Iespējams, vecākiem ir vainas apziņa, ka nav audzinājuši bērnus paši, bet sūtījuši dārziņā. Audzinātājs ir cilvēks, kas lielāko daļu nomoda laika pavada kopā ar bērniem. Viņas ir kā otrā mamma, un, ja bērns tur ir juties labi, tad gribas pateikties. Visas šīs labās lietas vecāku izpratnē rada pateicības sajūtu un etiķeti, nosaka, kāpēc un cik lielā mērā būtu jāpateicas audzinātājām.
Samešanās dāvanām ir vecāku sadarbības lieta. Nav dzirdēts, ka kādam, kurš ir atteicies samesties, būtu sankcijas. Varbūt vecākam atzīt - es nemetīšos, man nav tik daudz līdzekļu, ir nepatīkami, bet sankciju par to nav. Ja attiecības starp vecākiem ir veselīgas, tad par dāvanu apmēriem viegli vienoties.
Iveta Nagla
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Pirmsskolu nodaļas vadītāja
Apdāvināšana bērnudārzu izlaidumos vairs nav tik izplatīta kā agrāk. Agrāk pretenziju no vecākiem bija vairāk, varu secināt, ka šī tradīcija gājusi mazumā. Zinu, ka šādas tradīcijas vairs nav visās iestādēs. Vecāku padomes ir gana aktīvas, un visi sapratuši, ka vecāku maksātspēja vairs nav tik liela, lai gaidītu dāvanas. Vecākiem ar bērniem, ja tie vēlas pateikt paldies bērnudārzam par tur pavadīto laiku, tomēr ieteiktu to darīt ar kādu brīvprātīgo darbiņu. Piemēram, iestādīt kādu augu, kuru vēlāk var atnākt apraudzīt kopā ar bērnu - būs labas atmiņas. Kā lauzt šīs tradīcijas? Vecāki ir tie, kuri pieņem lēmumu, kā svinēt svētkus, un viņiem tas ir jāpieņem - ieteiktu par materiālām dāvanām domāt mazāk.