Izmaiņu vēl nebūs
Pērnajā ziemā sabiedrībā plašas diskusijas izraisīja Valsts prezidenta 2012. gada 24. oktobra rīkojums Par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izveidoja darba grupu, lai, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un citām ieinteresētajām institūcijām un organizācijām, apkopotu un izvērtētu iespējamos risinājumus un pēc to apspriešanas varētu gatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos par agrākas vidējās izglītības ieguves iespēju nodrošināšanu, tā sekmējot jauniešu agrāku ienākšanu darba tirgū un veicinot viņu konkurētspēju.
IZM ir diskutēts par vairākiem risinājuma variantiem, kā panākt, lai skolēni vidusskolu beidz agrāk nekā patlaban. Kā vairāk atbalstītais bija pamatizglītības ieguves uzsākšana jeb došanās uz pirmo klasi sešu gadu vecumā, pieļaujot iespēju atbilstoši vecāku izvēlei to darīt arī gadu vēlāk. Taču pēc diskusijām ar dažādu saistīto nozaru ekspertiem šobrīd IZM vairs neplāno virzīt nevienu no izmaiņu risinājumiem. Viss paliks kā līdz šim.
Patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums (Izglītības likuma 4. pants) nosaka, ka Latvijā obligāta ir bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecumam. Savukārt Vispārējās izglītības likuma 32. pants nosaka: pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit septiņi gadi. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības, pamatizglītības programmas apguvi var pagarināt vai saīsināt par vienu gadu saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu. Vairums bērnu sāk mācību gaitas pilnu septiņu gadu vecumā, un pēdējo trīs gadu laikā vidējais pirmklasnieku septiņgadnieku skaits ir nemainīgs.
Līdz septiņiem - rotaļājas
Latvijas Skolu psihologu asociācijas vadītāja Iveta Gēbele uzskata - no bērna vecuma ir atkarīgas ne tikai viņa intelektuālās iemaņas, bet arī viņa spējas koncentrēties mācību darbam, nosēdēt stundā: «Ja salīdzinām Latvijas izglītības programmu pirmajā klasē ar valstīm, kur bērni sāk skolas gaitas no sešu gadu vecuma, viņu izglītības apguves programmas ir atšķirīgas, piemērotas sešgadnieku uztveres īpatnībām. Sešgadīgs bērns parasti nespēj nosēdēt un koncentrēties mācību stundas 40 minūtes, jo vairumam bērnu šajā vecumā nav tik noturīga uzmanība. Arī pirmskolā piecu, sešu gadu vecumā bērni mācās, taču tas notiek rotaļu veidā.»
IZM ir noteikusi standartus, kādai ir jābūt apmācībai pirmskolā, kas tieši mazajiem jāapgūst, un arī privātajos dārziņos un alternatīvajos dārziņos šiem noteikumiem jāseko. Protams, var būt no bērnudārza pedagoģiskā virziena specifikas atkarīga mācību forma, piemēram, Montesori vai Valdorfa metodes atšķirsies no standarta programmas. Attīstības psihologi uzskata, ka līdz septiņu gadu vecumam bērni izzina pasauli rotaļājoties un tikai vēlāk spēj intelektuāli apgūt mācību vielu. Tādēļ vecākiem, kas vēlas bērnu sūtīt skolā sešu gadu vecumā, kā tas visbiežāk gadās, ja atvase septīto dzimšanas dienu svin mācību gada pirmajā pusē, I. Gēbele iesaka izvērtēt ne tikai bērna intelektuālās prasmes, piemēram, māku rēķināt un lasīt, bet arī sociālās un emocionālās spējas.
Vecākie - pārliecinātāki
Rīgas Āgenskalna sākumskolas skolotāja Eva Mežule, strādājot ar mazajiem pirmklasniekiem, ievērojusi būtisku atšķirību starp sešgadnieku un septiņgadnieku darbu stundās. «Bērns arī sešu gadu vecumā var būt intelektuāli spējīgs, prast lasīt, rakstīt, rēķināt, pirmajās divās klasēs iekļauties mācību procesā, taču problēmas sākas trešajā, ceturtajā klasē, kad mācību vielas raksturs mainās un tās izprašanai vajadzīgas pastiprinātas analītiskās spējas, kas vecuma dēļ jaunākam bērnam vēl nepiemīt. Bieži gadās, ka sešgadniekam nav gana attīstītas arī sociālās prasmes, lai iekļautos skolas dzīvē - klausīšanās, komunikācija, uzmanības noturēšana, tās pārslēgšana. Skolas dzīve, mācības - tā ir liela emocionālā slodze, tādēļ labāk, ja bērns ir psiholoģiski nobriedušāks, ar to saskaroties,» spriež skolotāja. «Nevajag baidīties, ka bērns būs vecākais klasē un absolvēs skolu 19 gadu vecumā, ja viņam dzimšanas diena ir, piemēram, oktobrī, novembrī un, ejot pirmajā klasē, viņam paliks jau astoņi gadi. Esmu ievērojusi, ka šie bērni klasē parasti ir visstabilākie, drošākie, pārliecinātākie.» Problēmas, kas var piemeklēt bērnus, kuri vēl nav gatavi skolas gaitām, nav tikai tiešā veidā saistītas ar mācību vielas apguvi - bieži vien, nespējot izturēt emocionālo slodzi, mazais sāk slimot, līdz ar to iekavējas arī mācības un saspringums tikai vairojas, novērojusi E. Mežule.