Parīzes observatorijas pētnieki Žaks Laskārs un Mikaēls Gastino pārbaudīja divarpus tūkstošus Saules sistēmas nākotnes scenāriju un tikai 25 novēroja, ka pastāv sadursmes iespēja. Visos vainīga bija Merkura orbītas izstiepšanās.
Vairākumā katastrofas scenāriju Saules sistēma izdzīvo, jo Merkurs ietriecas vai nu Saulē, vai Venerā. Tikai uz roku pirkstiem saskaitāmos gadījumos cieš arī citas planētas. Viens no scenārijiem noteic, ka pēc 3,3 miljardiem gadu Merkura orbītas pārveidošanās pilnībā destabilizēs Saules sistēmas iekšējo reģionu un tā dēļ saskriesies Merkurs, Marss, Venera un Zeme.
«Vispārsteidzošākais iznākums ir Zemes un Venēras orbītas destabilizēšana,» vortālam LiveScience stāstīja Ž. Laskārs. Rezultātā abas planētas sašķaidīs viena otru. «Vispirms Jupitera gravitācijas ietekme sašūpos Merkuru. Tas varētu destabilizēt Marsu, kurš rezultātā pietuvosies ļoti tuvu Zemei. Tikai tad abas varēs izsist no orbītas Veneru un izraisīt sadursmi ar Zemi,» apgalvoja franču zinātnieks.
Marsa un Zemes satuvināšanās piecos scenārijos noveda pie Marsa izmešanas no Saules sistēmas, bet 48 gadījumos paredzēta sadursme.
Ja Marss un Venera patiešām ietrieksies Zemē, no mūsu planētas nekas daudz pāri nepaliks. «Tas būs absolūti iznīcinoši,» nākotni iztēlojās Ž.Laskārs, «planētas tuvosies ar ātrumu 10 kilometri sekundē, kas ir desmitreiz ātrāk par lodi, vienīgi Marss, protams, ir daudz lielāks par lodi.»
Ja bēdīgākais pavērsiens būs Merkura ietriekšanās Venerā, Zeme daudz necietīs. «Ja pēc aptuveni miljards gadiem kāds vēl būs palicis, tas redzēs debesīs gaismas uzliesmojumu, un divas planētas saplūdīs. Jaunā planēta būs mazliet lielāka par Veneru, un Saules sistēma pēc sadursmes būs sistemātiskāka, taču Zemes orbīta necietīs,» saka Ž.Laskārs.
«Šie ir pirmie aprēķini, kas patiešām atbild uz jautājumu par Saules sistēmas ilgtermiņa stabilitāti,» vortālam Space.com atzīst Kalifornijas universitātes pētnieks Gregorijs Loflins. Viņš uzsver, ka franču kolēģi ir pirmie, kuri nav balstījušies tikai uz planētu kustību, bet arī ņēmuši vērā ārējos spēkus, kā citu objektu radīto gravitāciju.