Vēss prāts jāsaglabā arī tveicē, jo jāturpina sildīt Maltas saulainā ekonomika. Atšķirībā no citām Dienvideiropas valstīm mikroskopiskā Vidusjūras sala spējusi panākt pieklājīgus rezultātus un virzās uz ambiciozu mērķi - kļūt par vienu no Eiropas finanšu centriem. Grieķija, Spānija, Itālija un Kipra svīst no krīzes stresa, bet Malta turpina «treknos gadus».
Vēlaties parlamentu?
23. jūlijā Maltas valdības investīciju kompānija Malita Investments Plc sāka pārdot 20 miljonus akciju 0,5 eiro nominālvērtībā, lai gūtu līdzfinansējumu «stratēģiska nacionāla projekta» īstenošanai - Valletas pilsētas vārtu projektam. Itāļu arhitekta Renco Piano grandiozā pilsētas ieejas mūru pārbūves ideja ietver jauna parlamenta un brīvdabas opernama izbūvi.
Daudzu miljonu vērtās vēsturisko pilsētas sienu pārvērtības raisa pretrunīgas izjūtas sabiedrībā, tomēr iespēja jebkuram iegādāties parlamenta ēkas akcijas skaidri parāda maltiešu prasmi domāt biznesa un izdevīguma kategorijās. «Šis publiskās un privātās partnerības projekts ir spilgts piemērs, ka maltieši pēc dabas ir uzņēmēji, kas izdomā inovatīvas investīciju struktūras,» pauž kompānijas Credinvest International investīciju baņķieris Alēns Mandžons.
Maltā satiktie uzņēmēji uzsver, ka viņiem vienmēr bijis raksturīgi ietaupīt «lietainām dienām», tāpēc arī krīze salu skārusi mazāk. Maltieši jau gadu simteņiem ir pieraduši kalties un urbties klintīs, lai gūtu būvmateriālus māju celtniecībai un atrastu ūdeni - acīmredzot spīvā pacietība arī ļāvusi globālo satricinājumu laikā domāt vēl aktīvāk, kā izmantot ES tirgus iespējas un atrast unikālas biznesa nišas, lielu uzmanību vēršot uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai.
A. Mandžons uzsver, ka Maltas ekonomikas pīlāri ir tūrisms, kas joprojām nodrošina iespaidīgus ienākumus, finanšu pakalpojumi, piemēram, fondu administrēšana, apdrošināšana, kuģu reģistrācija, interneta azartspēles un dažādi e-risinājumi, starptautiskā tirdzniecība un rūpniecība. «Protams, mēs nekonkurējam ar tādiem zemo izmaksu tirgiem kā Tālie Austrumi, tomēr nodrošinām kvalitatīvus ražojumus, piemēram, pusvadītājus, zāles, vienreizēji lietojamos medicīniskos materiālus,» saka investīciju speciālists. Malta nopietni domā par to, lai ārvalstu investoriem visiem spēkiem nodrošinātu labvēlīgus nosacījumus. Pēc ārvalstu uzņēmumu pasūtījuma šeit ražo ļoti specifiskus izstrādājumus, piemēram, celtņu vadības tālvadības pultis, hidraulikas produktus un kosmētikas preču iepakojumus.
Uzņēmējiem draudzīga
«Nacionāli noskaņotai» ausij mazliet dīvaini varētu šķist, ka daudzi maltieši ar saviem bērniem runā angliski, nevis dzimtajā maltiešu valodā. Izrādās, tādēļ, lai bērni iemācītos perfektu angļu valodu un būtu gatavi konkurēt darba tirgū. Angļu valoda ir Maltas biznesa valoda, kas ir būtisks konkurences priekšnosacījums globālajā tirgū, jo īpaši biznesa konsultāciju jomā.
Lai arī Malta ir mazākā valsts ES, tā liek ar sevi rēķināties citiem finanšu centriem - Luksemburgai un Kiprai. Maltas zīmols ir saule, augsta dzīves kvalitāte, zems noziedzības līmenis, kas apvienots ar nebeidzamām biznesa iespējām. Frāze «astoņas stundas - darbs, astoņas stundas - izklaide un astoņas stundas - miers» piesaista ārvalstu kompāniju pārstāvniecības un situētas ģimenes, kas šeit pārceļ savu finanšu pārvaldību.
Patiesības labad gan jāteic, ka latvietim, kas pieradis pie vispārējā skumju un depresijas diskursa, lietus un nomāktības romantikas, ilgāka uzturēšanās Maltā var sagādāt ne tikai saulesdūrienu, bet arī nopietnu kultūršoku. Ne velti viens no specifiskākajiem produktiem šeit ir klusums, kas «nopērkams» kopā ar ekskluzīvu dzīvokli un labu skaņas izolāciju. Vidusjūras temperaments ir jūtams visur: bingo pasākumos parkā, uz ielas valda agresīvs braukšanas stils (turklāt pa kreiso pusi) un jebkurā diennakts laikā pēkšņi sāk skanēt salas kolorītā tradīcija - salūts. Tomēr nenoliedzami skaņas piesārņojumu kompensē visuresošais saules radītais prieks par dzīvi - pat nemani, ka sāc runāt skaļāk, ātrāk, un tiek atmests arī latviešiem tik raksturīgais piekāpīgums. Maltieši māk tirgoties un pārstāvēt savas intereses. Visur. Zivju tirgū. Biržā. Starpvalstu vizītēs.
«Sadarbība ar maltiešiem sākotnēji var šķist nedaudz lēna. Taču jāsaprot vietējā mentalitāte un biznesa kultūras īpatnības. Pārvarot pirmās neformālās tikšanās pusdienās un tiekot uz viena humora viļņa, esi guvis noteiktu uzticības pakāpi, un sarunas ievirzās biznesa gultnē. Lai sāktu biznesu Maltā, ir jābūt ļoti labiem kontaktiem,» savu darbības pieredzi Maltā raksturo nodokļu konsultants Kalvis Vītoliņš. Viņš norāda, ka nevienam šeit nepatīk pārāk liela interese par Maltas nodokļu vidi. Pat konsultanti neizpauž visas detaļas par nodokļu atmaksas sistēmu, kas uz Maltu pārvilinājusi vairākas starptautiskas kompānijas. Tāda ir valsts politika - neradīt pārāk lielu ažiotāžu ap šo tēmu, bet apliecināt praksē, ka Maltā ir uzņēmējiem draudzīga vide. Lai gan ienākuma nodoklis Maltā ir 35%, pateicoties nodokļu atmaksas sistēmai, reālais nodoklis ir aptuveni 5%. Turklāt peļņas vai dividenžu izņemšana ar nodokli netiek aplikta - saka K. Vītoliņš.
Bijušais žurnālists, tagad advokāts un juridiskās kompānijas Aequitas Legal partneris Georgs Sapiano komentē, ka Malta ir noslēgusi vairāk nekā 60 līgumu par nodokļu dubulto neapliekamību, arī ar vadošajām OECD valstīm. Viņš norāda, ka Malta ir OECD «baltajā sarakstā» un ir on-shore jurisdikcija, kas ļauj nodrošināt pārdomātu, labi strukturētu un konkurētspējīgu nodokļu politiku gan uzņēmumiem, gan situētām privātpersonām.
Ģimenes kapitāla pārvaldīšanas reklāmas redzamas visur - pat ziņu portāla video, kas vēsta par ģimenes skandālu, satiksmes negadījumu vai politiskiem strīdiem starp abām Maltas partijām, sākas ar reklāmas klipu, aicinot padomāt par bagātības pārvaldības risinājumiem visiem dzīves «sapņiem».
Protams, veiksminieku sapņi bieži vien materializējas neliela kutera, vienas vai vairāku milzu jahtu izskatā. Cēlo statusa simbolu tepat var ne tikai noenkurot, bet arī piereģistrēt. Senās jūrniecības tradīcijas un sekmīgais ostu bizness ļāvis attīstīt kuģu reģistru, kas ir lielākais Eiropā un septītais lielākais pasaulē. Sapiano pauž, ka, salīdzinot ar pērno gadu, pieaugums šajā jomā bijis 16%. Ar Maltas karogu reģistrē visu veidu kuģus, arī kruīzkuģus un superjahtas. Jauna un konkurētspējīga niša ir lidaparātu reģistrācija, par ko jau pašlaik izrāda interesi daudzi operatori.
ES un Āfrikas krustceles
Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un vēsturiski mantotajai arābu kultūras izpratnei, maltieši lepojas ar prasmi pārējiem eiropiešiem «iemācīt» veidot biznesa attiecības ar Ziemeļāfrikas valstīm un izmantot Maltu kā starpposmu.
Likumsakarīgi, ka viens no lielākajiem salas sadarbības partneriem vienmēr ir bijusi kaimiņvalsts Lībija. A. Mandžons atminas - pērn kādā ārkārtas pasākumā, kas veltīts Lībijas kara ietekmei uz Maltas uzņēmējiem, zālē bija izvietoti 150 krēslu, bet ieradās pieckārt vairāk cilvēku: «Acīmredzot neviens nedomāja, ka Maltai ar Lībiju ir tik plaša sadarbība.» Lai gan karš Lībijā Maltas finansistiem sagādāja pamatīgas galvassāpes, pašlaik šis tirgus ir atguvies no satricinājumiem, tiek atjaunotas biznesa attiecības, un uzņēmēji atsāk darbu «jaunajā Lībijā».
Maltieši nesūkstās arī par ES un pievienošanos eirozonai. Tieši pretēji - vairākums aptaujāto uzņēmēju pauž, ka Malta, iestājoties ES, ir daudz guvusi - galvenais prast aizstāvēt savas intereses. Maltas Inteliģentās enerģijas menedžmenta aģentūras (MIEMA) vadītāja Anamaria Pantea min piemēru no savas nozares - Maltas Universitāte, MIEMA un Maltas Zinātnes un tehnoloģiju padome ir veiksmīgi startējušas ES projektos, gūstot finansējumu vēja, viļņu, saules enerģijas un biogāzes ražošanas projektiem. Nākotnē, iespējams, tieši Maltā tiks attīstīts inovatīvs projekts, kas paredz izvietot vēja ģeneratorus jūrā uz peldošām platformām.
Pārapdzīvotajai salai ar nacionāli viendabīgo iedzīvotāju sastāvu jāpieņem arī atvērto robežu fakts, kas būtiski palielinājis viesstrādnieku skaitu - arī no Austrumeiropas. Maltieši ar bažām pašlaik raugās uz darbu zaudējušo itāļu pieplūdumu, kas brauc uz «saules skūpstīto» salu peļņā vai atver kārtējo picas un pastas restorāniņu un sagādā konkurenci vietējiem.
Vai burbulis novērsts?
Viens no lielākajiem plānotajiem nekustamo īpašumu projektiem ir Smart City Malta, ko salas dienviddaļā īsteno Apvienoto Arābu Emirātu investīciju fonds Tecom sadarbībā ar Maltas valdību. Smart City paredz lagūnas rajona, biznesa parka un zinātnes klastera izveidi, lai sekmētu Maltas virzību uz zināšanām balstītu ekonomiku. Vitviet tapuši ekskluzīvi dzīvojamo ēku kompleksi un labiekārtoti parki. Nekustamā īpašuma burbulī iekļuvušam latvietim daudzie ceļamkrāni liek skeptiski aizdomāties, tomēr maltieši pauž, ka stingrā nekustamā īpašuma kreditēšanas politika pagaidām neradot pamatu bažām.
Nekustamo īpašumu kompānijas Frank Salt ģenerāldirektors Džo Lupi komentē, ka Maltas īpašumu tirgus ir diezgan aktīvs, investīcijas nekustamajā īpašumā palielinās - lēnām, tomēr stabili. Ārvalstnieki - galvenokārt briti, itāļi, franči, vācieši, krievi un dienvidafrikāņi - izrāda interesi par brīvdienu mājām un nereti arī pārceļas šeit dzīvot pavisam. Pircēji no Baltijas gan neesot pārāk bieži manīti.
Kritums nav manāms arī īres tirgū. Lupi stāsta, ka vidējas kvalitātes divistabu dzīvokļa īre bez komunālajiem maksājumiem ir aptuveni 700 eiro mēnesī, villas vai luksusdzīvokļa īre - ap 2000 eiro mēnesī, komercplatību īres cena svārstās 180-220 eiro/m2 robežās. Iegādājoties industriālās būves, izmaksas ir 1000-1400 eiro/m2, īres cena ir aptuveni 80-100 eiro/m2.
Tā kā Maltā nav svaiga ūdens resursu un tas tiek iegūts no pazemes un reversās osmozes rezultātā, jārēķinās, ka Maltā ūdens maksā krietni dārgāk. Arī elektrības izmaksas ir augstākas nekā citviet Eiropā, tāpēc daudziem iedzīvotājiem nākas ieslēgt taupības režīmu un piedomāt, vai telpās vispār izmantot gaisa kondicionētāju un ziemā lietot elektrosildītāju.
Tiekamies Maltā!
Jautājumam: «Atvainojiet, vai mēs 1999. gadā tikāmies Maltā?» un atbildei: «Jā, tiešām, es biju Valletā, bet 2000. gadā!» jau ir gandrīz vai anekdotiska pieskaņa - pirms pāris gadiem atklājās, ka tieši šāda parole tika izmantota slavenajā ASV «krievu ziņotāju skandālā», kurā liela loma bija apburošajai Annai Čepmenai.
Malta tiešām vienmēr bijusi populāra tikšanās vieta: 1945. gadā šeit notika Maltas konference, kurā piedalījās F. Rūzvelts un V. Čērčils, Dž. Buša seniora un M. Gorbačova samits 1989. gadā uzskatāms par aukstā kara beigu simbolu. Attiecīgi Malta guvusi reputāciju kā teritorija, kurā atrisināmi starptautiski strīdi. Protams, uzņēmīgie maltieši šo iniciatīvu pārvērtuši par uzņēmējdarbību - starptautiskas naftas, gāzes, telekomunikāciju, kuģniecības kompānijas šeit risina savus komercstrīdus.
2000. gadā tika izveidots Maltas Arbitrācijas centrs, kas šajā laikā skatījis 2700 lietu, no tām 2050 ir pabeigtas, 260 komercstrīdu bijuši starp vietējām kompānijām, 16 bijuši starptautiski strīdi.
Saprotot, ka tūristiem drīz var apnikt vienkārši tāpat zvilnēt ne visai tīrā pludmalē vai plunčāties tirkīzzilā ūdenī un ka to var nodrošināt arī jebkurš cits Vidusjūras kūrorts, maltieši aši sāka domāt par specifiskām tūrisma nišām. Viena no tām - rekordlielu konferenču organizēšana - Maltu kā tikšanās vietu izvēlējusies Pasaules Veselības organizācija, Microsoft, IBM, British Petroleum, Coca-Cola, Toyota. Pērn Starptautiskā Māsu padome organizēja pasākumu 2300 pārstāvjiem, bet zviedru kosmētikas kompānija Oriflame 2010. gadā pārspēja visus rekordus, uzaicinot 5000 cilvēku. Iespēja nodrošināt konferenču telpas tik daudz cilvēkiem vienlaikus ik gadus pievilina ap 70 000 delegātu. Savu devumu tūrismam sniedz arī angļu valodas kursi un kinoindustrija - šeit filmēti skati filmām Da Vinči kods, Gladiators, Grāfs Monte Kristo. Lai ieinteresētu gados jaunāku tūristu auditoriju un minimizētu «pensionāru paradīzes» konceptu, Malta ik gadu organizē Isle of MTV pasākumu, ko apmeklē 50 000 skatītāju.
Kritiski vērtējama daudzu apkalpojošā industrijā strādājošo cilvēku «konveijera principa» attieksme pret tūristiem, tas neliek apšaubīt bukletos izreklamēto maltiešu draudzīgumu, tomēr aicina aktīvāk iestāties par savām klienta tiesībām. Tūristi bieži pauž sašutumu par autobusu šoferiem, kas pabrauc garām pieturai vai pēkšņi maina maršrutu, savukārt daži veikalu pārdevēji un taksisti vietējiem prasa vienu cenu, bet tūristiem - pavisam citu.
«Malta ir pārapdzīvota, bet tūristi mums ir ļoti vajadzīgi, viņi mums palīdzēja tikt prom no krīzes,» nosmaida jūras promenādes minibodītes pārdevējs Malkolms, kurš pārdod tikai Maltai raksturīgos rikotas siera pīrādziņus pastizzi un rūgteno apelsīnu limonādi Kinnie. «Pavaicājiet jebkuram maltietim - mēs visi lepojamies ar savu valsti, saviem čīzkeikiem un Kinnie.»
Pievakare atpūš Vidusjūras gaisīgi samtaino vēsumu. Šur tur atskan sprādzienveida salūta skaņas, baznīcu zvani, cikādes un jaudīgi pavecu auto motori. Darbdiena beidzas. Sākas dzīves daudzveidīgās baudas. Malta turpina pelnīt.