Šogad, tāpat kā iepriekš, vispopulārākā maratonā bijusi īsākā - piecu kilometru - distance ar vairāk nekā 12 794 dalībniekiem, atklāj pasākuma rīkotāji. Šajā distancē skrien galvenokārt iesācēji un veselīga dzīvesveida cienītāji, tomēr netrūkst arī tādu dalībnieku, kas šo attālumu mēro kopā ar ģimeni pēc tam, kad paši noskrējuši garāku distanci. Lielākais popularitātes pieaugums šogad reģistrēts 10 kilometru distancē - tajā šogad piedalījās vairāk nekā 4777 dalībnieki. Skrējēju skaita pieaugums bijis arī abām garākajām distancēm, pusmaratonā un maratonā kopā skrienot 4449 dalībniekiem.
Skrējiens pulcējis arī lielu dalībnieku skaitu no ārvalstīm. Visvairāk skrējēju ieradušies Rīgā no Igaunijas un Somijas, attiecīgi 404 un 365 dalībnieki, kā arī no Lietuvas un Krievijas - 318 un 245 skrējēji. Arī ārvalstu dalībnieku kopskaits šogad sasniedzis rekordu - pasākums pulcēja 2484 dalībniekus no 65 pasaules valstīm. Ārvalstu dalībnieku vidū bija arī neliels skaits augstākā līmeņa sportistu, kas maratona distancē ieguva godalgotas vietas. Tikmēr pusmaratona distancē uzvaras laurus plūca Latvijas pārstāvji Jeļena Prokopčuka un Jānis Girgensons.
Maratona laikā dežūrēja sešas neatliekamās palīdzības medicīnas automašīnas, Latvijas Sarkanā Krusta medicīnas punkts un neatliekamās palīdzības dienesta brigādes. Viena no tām pēc maratona un pusmaratona norises Dienai pauda gatavību saskarties ar raksturīgajām traumām - locītavu un sirdsdarbības problēmām. «Kopumā bija 24 gadījumi, kuros personas tika nogādātas ārstniecības iestādēs. Raksturīgākā diagnoze bija ķermeņa pārkaršana,» jau pēc maratona beigām norādīja rīkotāju pārstāve Aija Liepiņa.
«Karsts šogad bija,» par šī maratona galveno atšķirību saka Solvita Smiļģe, žurnāla Dienas Ēdieni galvenā redaktore. Viņa, tāpat kā iepriekšējos piecus gadus, skrējusi 21 kilometru garo pusmaratonu. «Bija jau bažas tieši par to, kā būs ar to karstumu, bet, tā kā šogad bija daudz labāka ūdens pieejamība, viss beidzās labi,» atzīst Solvita. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gar ceļmalām esot bijis daudz t. s. kritušo, kas skriešanu pārtraukuši. Par spīti tam, Solvitas skatījumā, maratons ir īsteni «pilsētas svētki».
«Starta brīdī sauli nedaudz aizēnoja dūmaka, un tas bija patiešām labi,» pēc piecu kilometru skrējiena saka rīdziniece Aiva. Viņasprāt, īsākajā distancē šogad vairs nav valdījis haoss un dalībnieki skrējuši organizētāk. Lai gan Aiva šogad bija nolēmusi skriet pēdējo reizi, iespaidi esot patīkami, un vēl neesot zināms, vai nodoms paliks spēkā. Viņa cer uz skriešanas kultūras uzplaukumu arī ikdienā, lai cilvēki to nedarītu tikai reizi gadā - maratonā.