Skolas Diena šoreiz izvēlējās ieskatīties citu valstu sporta stundās, īpašu uzmanību pievēršot tam, ar ko tad īsti skolēni tajās nodarbojas. Varbūt no tiekšanās uz noteiktu normatīvu izpildi līdz šim visai tradicionālās disciplīnās sporta stundās būtu vērts pievērsties raibākam aktivitāšu klāstam, iekļaujot arī tādas, kurās skolēna sniegumu nevar precīzi novērtēt, bet kuras palīdz iemīlēt kustīgu dzīvesveidu, kā arī attīstīt citas universālas dzīves prasmes. (Jautājumus par talantīgiem pedagogiem, kā arī par finansēm šoreiz atliksim malā.)
Arī starppriekšmetu pieeja
Šīgada martā Eurydice tīkls publiskoja ziņojumu Sporta izglītība un sports Eiropas skolās, un to var uzskatīt par Eiropas Komisijas pirmo mēģinājumu identificēt galvenās problēmas un stiprās puses sporta izglītībā Eiropas skolās. Ziņojumā apskatīta situācija 30 Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā.
Visās šajās valstīs sports sākumskolas un vidējās izglītības pirmā posma programmās ir obligāts mācību priekšmets. Gandrīz visās valstīs sporta izglītības galvenais mērķis ir sekmēt bērna fizisko, personīgo un sociālo attīstību. Tiek uzsvērta arī veselīga dzīvesveida veicināšana, tāpēc atsevišķās valstīs - Īrijā, Kiprā, Somijā - kā atsevišķs obligāts mācību priekšmets figurē arī veselības mācība. Ir arī valstis, kur skolas izmanto starppriekšmetu pieeju un sporta izglītībā aplūko arī sociālo un dabaszinātņu aspektus un otrādi.
Visizplatītākās aktivitātes sporta stundās Eiropas skolās ir dažādas sporta spēles, jo īpaši - ar bumbu un vingrošana. Sākumskolā sporta stundu obligāto programmu veido kustību pamataktivitātes - iešana, skriešana, lēkšana, mešana, taču vēlākajos gados tā tiek pakāpeniski paplašināta, iekļaujot sarežģītākas sporta disciplīnas. Dažās valstīs skolām pašām ļauj izlemt, vai attiecīgā aktivitāte ir obligāta vai izvēles.
Mazliet no «pīrāga»
Dažas valstis sporta izglītības minimālo stundu skaitu nosaka centralizēti, savukārt citas šo lēmumu atstāj skolu ziņā. Kopumā gan jāsaka, ka sporta stundu, salīdzinot ar citiem priekšmetiem, skolās nav daudz, turklāt atšķirības starp ieteikto minimālo sporta stundu skaitu dažādās valstīs ir ievērojamas. Piemēram, 2011./2012. mācību gadā sākumskolā tas svārstījās no 37 stundām Īrijā līdz 108 stundām Francijā, bet pamatskolā - no 24-35 stundām Spānijā, Maltā un Turcijā līdz 102-108 Francijā un Austrijā. Fakts, ka sportam skolās tiek atvēlēts proporcionāli mazs gabaliņš no kopējā mācībstundu laika «pīrāga», norāda uz to, ka šo priekšmetu uztver kā mazāk svarīgu, secina ziņojuma autori.
Tajā pašā laikā dažās valstīs sporta izglītība neaprobežojas ar sporta stundām, bet gan ir integrēta skolas ikdienas rutīnā. Piemēram, daudzās Dānijas skolās skolēni pirms stundu sākuma skrien «rīta krosiņu». Citas valstis izmanto pagarinātus starpbrīžus sporta aktivitātēm rotaļlaukumā vai sporta zālē.
Vērtē un reformē
Lielākajā daļā Eiropas valstu skolēnu sekmes sporta stundās tiek vērtētas tāpat kā citos mācību priekšmetos - pēc skaidrām, centralizēti ieteiktām vērtēšanas metodēm. Vienīgi Beļģijā un Īslandē izglītības iestādes var brīvi izvēlēties pašas savas vērtēšanas metodes, savukārt tikai Maltas un Norvēģijas sākumskolās, kā arī Īrijas sākumskolās un pamatskolās skolēnu prasmes un sniegums sporta stundās formāli netiek vērtēts.
Ziņojums atklāj arī to, ka apmēram trešdaļa Eiropas valstu plāno ar sporta izglītību saistītas reformas. Piemēram, Portugāle un Somija iecerējušas palielināt šim priekšmetam paredzēto minimālo mācību laika apjomu. Grieķijā un Ungārijā iecerēts dažādot skolā organizētās fiziskās aktivitātes. Ar reformām daudzas valstis grasās uzlabot arī sporta mācīšanas apstākļus un veicināt priekšmeta skolotāju apmācību.
Starp citu, arī Latvijā patlaban risinās domu apmaiņa par to, vai sportam skolās nevajadzētu atvēlēt vismaz četras stundas nedēļā. Lai veicinātu veselīga dzīvesveida popularizēšanu, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi noteikumus par valsts pamatizglītības standartu, kas paredz 1.-9.klasē iespēju mācību stundās iekļaut divu līdz trīs minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.