Viņas grāmatā Siguldu ieraugām caur simtiem acu pāru, arī caur tiem, kuri uz mums jau raugās kā zvaigznes: nav taču svarīgi, cik garš un kad zemes mērs pielikts cilvēka mūža gājumam, galvenais tas, kas atstāts - vārdos, darbos, pārliecībā. Dokumentālā literatūra nav tikai cilvēkvēstures fiksācijas veids, bet arī katalizators notikumu gaitā. Anitai Mellupei tas izdevies - daudzi novadnieki sākuši nopietnāk pārskatīt fotoalbumus, dokumentu mapes un pašu lielāko dārgumu krātuvi - atmiņas. Viss sācies ar kādu melnbaltu fotogrāfiju, bet izvērsies kā jūtu un faktu koncentrāts, tā Anita definē savas pirmās, 2011. gadā izdotās dokumentālās grāmatas saturu.
Šopavasar Anitai iznākusi jau otrā grāmata Satiekamies Siguldas novadā. Pateicoties Politiski represēto biedrības Siguldas nodaļas pārstāves Māras Dzenes uzņēmībai, tajā lasāmi daudzu uz Sibīriju izsūtīto novadnieku likteņstāsti. Īpaša vieta ir arī atmiņām par Allažu, Turaidas un Krimuldas cilvēkiem un notikumiem vairāk nekā gadsimta garumā.
«Katrs stāsts, lai cik ikdienišķi vienkāršs, ir kā atmiņu zieds,» saka grāmatas autore. Brīnišķīgs autordarbs 456 lappusēs, ko papildina 1250 dokumentālo foto un citas ļoti vērtīgas laikmeta liecības. Vairāk informācijas par grāmatu Politiski represēto biedrības Siguldas nodaļā un Siguldas Dienas centrā.