Mēs labi atceramies - valdība mums solīja, ka samazinās nodokļus, kad beigsies krīze. Vienotība mazāk, Reformu partija vairāk, bet ziņojums sabiedrībai bija skaidrs - nodokļi tiks samazināti. Tagad valdība saka, ka krīze ir pārvarēta. Taču 2014. gadā mūs gaida nevis nodokļu samazinājums, bet palielinājums.
Tā saucamais darbaspēka nodokļu samazinājums, par ko runā valdība, ir fikcija. Spriediet paši. Spēkā esošais likums paredz līdz 2015. gadam iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt līdz 20%. Valdība ierosina to nedarīt, bet samazināt līdz 22% tikai 2016. gadā. Tā vietā sociālās apdrošināšanas iemaksas darba ņēmēju pusē, tikai nenokrītiet, tiek samazinātas par 0,5%, darba devēju pusē - arī par 0,5%. Atvieglojuma par apgādājamām personām starpība, ko neapliks ar nodokli, ir 36 lati. Savukārt neapliekamais minimums tiek palielināts no 45 līdz 53 latiem, tas nozīmē, ka ar ienākuma nodokli netiks aplikti astoņi (!) lati vairāk.
Nodokļu samazinājums, par ko stāsta valdība, ir simbolisks, iecerētais nodokļu un nodevu, kas pēc būtības tie paši nodokļi vien ir, palielinājums ir reāls. Vispārējo nodokļu samazinājums ir simbolisks, un to neizjutīs neviens, iecerētie nodokļu palielinājumi gan ir tādi, ko reāli sajutīs nozares un cilvēki, kam tas tiks uzlikts.
Ostu nodevu politiķi ierosina palielināt uzreiz par 20%, ko šī nozare, kas dod reālu ieguldījumu Latvijas attīstībā, pavisam konkrēti sajustu uz savas ādas, ja tas tiks ieviests.
Tas pats ir ar akcīzes nodokli autogāzei, kas tiek palielināts uzreiz par 25%, bet tā pielīdzināšana benzīnam un dīzeļdegvielai nākotnē nozīmētu, ka gāzes cena uzlēktu no pašreizējiem 37-40 santīmiem uz 70 santīmiem.
Tam seko virkne citu nodokļu un nodevu palielinājumi. Piemēram, dabas resursu nodokļa palielinājums nozīmēs, ka reklāmas izdevumu ražotājiem turpmāk būs jāmaksā 91 santīms par kilogramu papīra materiāla.
Tālāk seko nodokļi par ūdens izmantošanu mazajās hidroelektrostacijās, uguņošanas ierīcēm, saldumiem un tā tālāk.
Par gaisu vēl nebūs jāmaksā, bet tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva. No 2014. gada 1. jūlija tā attieksies uz kravas mašīnām, sākot jau no 3,5 tonnām. Piemēram, automašīnai no 3,5 līdz 12 tonnām gada maksa tiek plānota no 400 līdz 484 eiro.
No šā gada 1. aprīļa notikušais Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums ir nevis 0,5%, kā sociālajam nodoklim, bet 54%. OIK pieaugums reāli sadārdzina elektrības cenu un ražošanas izmaksas, tas ir būtisks nodoklis, kas tiek uzkrauts Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas ražošanai, kura dēļ rēķini pieaugs. Lai arī OIK maksa formāli nav nodoklis, pēc būtības tā ir īsts elektrības nodoklis.
Kas notiek? Melojot par nodokļu samazinājumu, ko atļauj manipulācija ar nodokļu likmēm procenta robežās, valdība vienlaikus konkrēti palielina virkni nodevu un nodokļu, kas skars reālo ekonomiku.
Nākamais būs nodokļu pieauguma, nevis samazinājuma gads. Jāsaka, labi, ka rudenī ir paredzētas Saeimas vēlēšanas, varbūt tās pārtrauks to melu tirādi, kas nāk no pašlaik valdošajām partijām, un apstādinās to politiku, kas ir vērsta pret pašreizējo Latvijas iedzīvotāju interesēm.