Taču, ja kādu no viņiem ievēlēs, nebūtu pamata satraukties, jo ar prezidenta pienākumiem tiktu galā kā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Mārtiņš Bondars un arī Sergejs Dolgopolovs no Saskaņas, kuru partija gan pieteica ar citu mērķi - parādīt un vēlāk, iespējams, piedāvāt savas 24 balsis.
Sliktākais būtu, ja kāda viena kandidāta atbalstītāji pie Saeimas nama sāktu zākāt citus pretendentus - vēl jo vairāk, ja tas notiktu tad, kad šo kādu citu Saeima būtu ievēlējusi. To atzina vairāki deputāti. Tiesa, ja pirmās vēlēšanu dienas izskaņā neviens no kandidātiem nebūs saņēmis vairākumu, būs jārīko jaunas vēlēšanas. Tas varētu radīt sabiedrībā neapmierinātību. «Ja Saeima neievēlēs nevienu, tad tas nebūs labs signāls,» piekrīt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura vislabākās izredzes paredz R. Vējonim. Par jaunām vēlēšanām un diplomāta Māra Riekstiņa iespējām kļūt par prezidentu S. Āboltiņa nevarot objektīvi izteikties, jo ir mācījusies kopā ar M. Riekstiņu 11 gadus paralēlklasēs, kā arī desmit gadus abi kopā strādājuši Ārlietu ministrijā.
Vai kampaņa palīdzēs
Pēc vēl vairāku deputātu aplēsēm, vislielākās izredzes ir R. Vējonim. Taču viņam bija vismazāk iespēju atlicināt laiku vēlēšanu kampaņai, kādu vairāku mēnešu garumā izvērsa M. Bondars un arī E. Levita piekritēji. LRA kandidāta atbalstītāji neafišējas, un ir iespaids, ka šīs aktivitātes ir M. Bondara personīgā iniciatīva, turpretim E. Levits pats nedara neko, bet viņa popularitāti vairo sabiedrības grupas. Viena no tām pieteikusi arī atbalsta piketu pie Saeimas vēlēšanu dienā. Dienu pirms vēlēšanām bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) izplatīja aicinājumu balsot par E. Levitu, kuram pievienojušies vairāki desmiti sabiedrībā pazīstami juristi - arī Vienotības valdes locekle Ilma Čepāne. Viņa Dienai atzina, ka cienot arī R. Vējoni kā bijušo vides ministru un tagad - aizsardzības ministru. Taču, izvērtējot prezidenta funkcijas, dodot priekšroku E. Levitam, jo Valsts prezidentam ir jābūt Satversmes sargam. «Man pirmo reizi ir žēl, ka nekandidēju Saeimas vēlēšanās un nevarēšu balsot par prezidentu,» sacīja I. Čepāne.
Viens no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) līderiem Gaidis Bērziņš arī cerības saista ar sabiedrības atbalstu NA izvirzītajam E. Levitam, «kas varētu būt stimulējošs faktors deputātiem, izdarot izvēli». Vairāki Vienotības politiķi ir saņēmuši īsziņas no pazīstamiem cilvēkiem, kas mudina mainīt izvēli un balsot nevis par R. Vējoni, kā solīts, bet par NA nominēto kandidātu. Šī iemesla dēļ dažiem jau noplakusi vēlme savu balsojumu publiskot. Uz vaicāto, vai NA atbalstīs R. Vējoni, ja viņš paliks pēdējais, G. Bērziņš atbildēja - par to frakcija konsultēsies ar E. Levitu, kurš ir gatavs piedalīties arī jaunās vēlēšanās. Tātad uz NA balsīm R. Vējonis nevar paļauties, un joprojām nerimst runas, ka starp NA un to ZZS flangu, kas vēlas jaunas vēlēšanas, notiek saspēle.
Cīnīsies par Vējoni
ZZS vismaz publiski nedara neko, lai cīnītos par R. Vējoni, un pat sauc jau nākamos uzvārdus, ja pirmajās vēlēšanās nekas nesanāks. Tad ZZS virzītu Liepājas mēru Uldi Sesku, bet tai nebūtu iebildumu arī pret M. Riekstiņu. «Mūsu mērķis ir panākt, lai Raimonds Vējonis kļūst par Valsts prezidentu,» Dienai apgalvoja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Teiktajam varētu ticēt tādā ziņā, ka ZZS ir radusi uzvarēt un frakcijas balsojums varētu būt vienots. Ja E. Levits paliks pēdējais, tad viņu ZZS neatbalstīs, nepamatojot noraidošo attieksmi. ZZS uz Valsts prezidenta vēlēšanām raugās jau valdības kontekstā. Ja R. Vējonis kļūtu par prezidentu, ZZS varētu pacīnīties par ietekmes pārdali valdībā, iemainot aizsardzības ministru pret kādu citu, piemēram, satiksmes vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatiem. ZZS rindās arī grūti ieraudzīt nākamo aizsardzības ministru, bet šī ministrija nevarētu ilgi palikt bez vadības. A. Brigmanis norobežojās no minējumiem, uzsverot, ka ZZS neatteiksies no Aizsardzības ministrijas, ja nu vienīgi partneri piedāvātu kādas izmaiņas, tad tās varētu apspriest.
Ja visi balso, kā solījuši, R. Vējonim pirmajā kārtā būtu jāsaņem 21 balss no ZZS un vēl kādas 15 no Vienotības, neizslēdzot arī No sirds Latvijai (NSL) kādu balsi. E. Levitu atbalstīt apņēmušies 17 deputātu no NA, astoņi Vienotības politiķi un viens NSL deputāts. Saskaņa, visticamāk, raida maldinošus signālus - kamēr vieni apgalvo, ka varētu atbalstīt E. Levitu, ja S. Dolgopolovs no cīņas izstājas pirmais (dažuprāt, tas gan var notikt arī pēc E. Levita), citiem vēl atmiņā E. Levita rosinātā Satversmes preambula, kura nav bijusi pieņemama. LRA frakcijā, kas izvirzījusi M. Bondaru, ir septiņi balsstiesīgi deputāti.