Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir teikts, ka novadu robežas nosaka, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus. Gunārs Laicāns (PS) sēdē teica, ka «Roja un Mērsrags ierakumos ir bijuši vienmēr, jo tur ir divas mazās konkurējošās ostas, kuras nedrīkstēja likt kopā». Pašvaldību ministram Edgaram Zalānam (TP) nav skaidrs, kāpēc Rojas deputāti «vēl speciāli kaitina Mērsraga cilvēkus un apzināti vai neapzināti provocē situāciju, ņemot ārā viņus no Mērsraga ostas valdes». Ministrs norādīja, ka uz valdības noteikuma pamata ir iespējams sadalīt novadus, bet tad tie jāpievieno kādam citam. Savulaik 167 novadu projektā Roja un Mērsrags bija kopā ar vēl diviem pagastiem, kuri iekļāvās Talsu novadā - lai izvairītos no ieiešanas tajā, abas piejūras pašvaldības apvienojās.
Saeimas komisija likumprojektu par Rojas novada sadalīšanu varētu skatīt pēc tam, kad būs saņemts pašvaldības lēmums, bet, lai to pieņemtu, novadā ir jārīko sabiedriskā aptauja, ko ierosināja Mērsraga deputāti. Rojas novada priekšsēdis Jānis Žoluds (ZZS) ir pret pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu, jo esot šaubas, vai tas būtu risinājums. J.Žoluds nejūtoties vainīgs, ka Rojas deputātu novadā ir vairāk. Mērsraga puse uzskata, ka sadalīšanu nav iespējams gaidīt trīs gadus. Lauris Karlsons (LPP/LC) sacīja, ka tad vairs nebūs ko atdalīt. «Nepatīkama sajūta, ka novelk pēdējo kreklu no muguras un stāsta, ka tā arī ir jābūt,» teica L.Karlsons.